Latvijas uzņēmumi tērē ap 500 miljoniem eiro gadā, lai atgūtu kavētos maksājumus

Paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā maksājumu kavējumi uzņēmējiem sagādās vēl lielākas galvassāpes, jo 66% Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinus finansiālo grūtību dēļ, liecina ziņojuma 2023 dati. Citur Eiropā uzņēmēju bažas ir salīdzinoši mazākas – par debitoru spēju savlaicīgi apmaksāt rēķinus nākamajos 12 mēnešos satraukti ir vidēji 54% Eiropas uzņēmumu.

"Šie ir milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kas samazina Latvijas uzņēmumu produktivitāti, efektivitāti un kavē gan konkrētu uzņēmumu, gan valsts ekonomisko attīstību. Redzot maksājumu kavējumu un apmaksas termiņu pagarināšanas tendenci, nav pārsteigums, ka šogad lielākā daļa uzņēmēju jeb 75% plāno vairāk koncentrēties uz likviditātes un naudas plūsmas stabilizēšanu, nevis attīstību," komentē "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa norāda, ka savlaicīga maksājumu saņemšana kļūst sarežģītāka līdz ar inflācijas un procentu likmju kāpumu, kā rezultātā puse Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka šobrīd kļūst arvien grūtāk vienoties ar klientiem par abpusēji izdevīgiem maksājumu noteikumiem, tāpēc uzņēmumi ir spiesti patērēt savus resursus ilgstošām pārrunām un kavēto maksājumu piedziņai. Turklāt vairāk nekā pusei jeb 58% respondentu nācies pagarināt maksājumu termiņus, lai neapdraudētu attiecības ar klientiem.

Nemitīgie termiņu pagarinājumi apgrūtina uzņēmumu naudas apriti, tādējādi ne tikai bremzējot uzņēmuma darbību, bet arī pagarinot samaksas termiņus piegādātājiem un darbiniekiem.

Eiropas maksājumu ziņojuma dati liecina, ka teju puse jeb 45% aptaujāto Latvijas uzņēmumu saviem piegādātājiem maksā vēlāk, nekā jebkad akceptētu no saviem klientiem, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 40% 2022. gadā, un norāda uz negatīvu tendenci Latvijas uzņēmējdarbības vidē. 62% Latvijas uzņēmēju ir attzinuši, ka vēlētos saviem piegādātājiem nodrošināt savlaicīgu rēķinu apmaksu, taču tas nav šobrīd iespējams. Viens no iemesliem ir debitoru maksājumu kavējumi, liekot uzņēmējiem izvēlēties, kurus regulāros maksājumus nosegt pirmos un kurus atlikt vēlākam.

"Maksājumu kavējumi vienmēr ir nomocījuši uzņēmumus, taču tas, kas kādreiz bija neērtības, tagad ir kļuvis par daudzu uzņēmumu vadības darba kārtības galveno prioritāti. Daudzi uzņēmumi atzīst, ka resursus, kas pašlaik tiek tērēti kavētu maksājumu atgūšanai, varētu novirzīt izaugsmei, investīcijām digitālajā pārveidē un inovācijās, jaunu darbinieku pieņemšanā un pārkvalificēšanā vai darbības ģeogrāfiskajā paplašināšanā, taču īstermiņā tas šobrīd vienkārši nav iespējams. Maksājumu kavējumu posts nozīmē to, ka daudzi uzņēmumi atkārtoti tērē naudu vai faktiski izmet to vējā, mēģinot pieprasīt to, kas viņiem jau likumīgi pieder," rezumē Valeika.

Iegūtais skaitlis – 500 milj. eiro - balstīts uz "Intrum" aptaujas rezultātiem, kas ekstrapolēti, izmantojot OECD datus par darba stundām un vidējām algām visās Eiropas ekonomikās. Saskaņā ar "Intrum" datiem aptaujātie Latvijas uzņēmumi patērē vidēji deviņas darba stundas nedēļā, lai apstrādātu kavētos maksājumus. Kopējā šim mērķim iztērētā summa veidojas, sareizinot iegūto stundu skaitu ar vidējo darbinieka stundas likmi un aktīvo Latvijas uzņēmumu skaitu.

"Eiropas maksājumu ziņojums 2023" ir balstīts uz pētījumu, ko vienlaicīgi 29 Eiropas valstīs no 2022. gada 28.novembra līdz 2023. gada 4. martam veica starptautiska pētījumu kompānija "Longitude", Financial Times" grupas uzņēmums, apkopojot iegūtos datus no vairāk nekā 11 tūkst. uzņēmumu, kas pārstāv 15 nozares, lai gūtu priekšstatu par Eiropas uzņēmumu aktuālo situāciju attiecībā uz maksājumu procesiem un to finansiālo stāvokli. Respondenti bija finanšu direktori vai citas personas ar finanšu zināšanām par uzņēmumu, kurā viņi strādā, un uzņēmumi tika atlasīti nejauši no B2B datu bāzes.