2022. gadā 30,5 tūkstoši jeb 11,3% Latvijas jauniešu 15–29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās, taču to īpatsvars gada laikā samazinājās par 0,8 procentpunktiem, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2022. gadā".
Jaunas sievietes 15–29 gadu vecumā nedaudz biežāk nekā vīrieši pieņem lēmumu nestrādāt un neturpināt mācības (attiecīgi 11,6% un 11%). Lai gan vecuma grupā līdz 29 gadiem rādītāji uzlabojas, 15–24 gadu vecuma grupā šādu jauniešu īpatsvars (8,6%), salīdzinot ar 2021. gadu, nav mainījies.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) ir izvirzīts mērķis – samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15–24 gadu vecumā īpatsvaru līdz 6%. Lai to sasniegtu, līdz 2024. gadam šo rādītāju ir jāsamazina par 1,6 procentpunktiem, bet līdz 2027. gadam – par 2,6 procentpunktiem.
2022. gadā 47,9% nodarbināto vecumā no 25 līdz 64 gadiem izglītojās apmaksātajā darba laikā. Tas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. No NAP2027 izvirzītā mērķa – līdz 55% palielināt nodarbināto īpatsvaru, kuri piedalās izglītības procesā apmaksātajā darba laikā, šis rādītājs atpaliek par 7,1 procentpunktu, taču no 2024. gada mērķa vērtības – par 1,1 procentpunktu.
Lai gan pēdējos gados cerības atrast darbu zaudējušo iedzīvotāju skaits samazinās, tas joprojām ir salīdzinoši augsts – 2022. gadā tie bija 5,3 tūkstoši jeb 1,2% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuri nemeklēja darbu.
8,9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vēlējās strādāt, taču darbu nemeklēja, turklāt vairāk nekā puse (54,9%) no tiem bija gatavi sākt darbu nekavējoties. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā šo personu īpatsvars veidoja 4,9%. Savukārt 1,6% no visiem Latvijas ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem 2022. gadā meklēja darbu, lai gan nebija gatavi 2 nedēļu laikā to sākt.
2022. gadā no visiem, kas nemeklēja darbu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, 77,8% bija sievietes, no kurām lielākā daļa jeb 76,6% bija mājsaimnieces.
2021. gadā 70,9% nodarbināto bija lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu. Lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu bija 68,7% ārvalstīs dzimušo nodarbināto iedzīvotāju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā starp Latvijā dzimušajiem (71,1%). Daļēji apmierināti ar savu pamatdarbu bija 23,3% ārvalstīs un 22,2% Latvijā dzimušo nodarbināto. Nemaz vai ļoti mazā mērā apmierināti ar savu darbu bija 7,9% ārvalstīs un 6,7% Latvijā dzimušo nodarbināto iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
