Pie Latvijas – Baltkrievijas robežas zem dzelzceļa top 30 metrus garš metāla tunelis

Tas atvieglos valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija. 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no funkcionālākajām un ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā, klāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

"Šķērsojums palīdzēs robežsargiem operatīvi reaģēt un pildīt pienākumus arī dzelzceļa līnijas tuvumā," viņš skaidro.

Gandrīz 30 metrus garā tuneļa platums sasniedz 4,6 metrus, bet augstums – 3,6 metrus. No metāla plāksnēm tapusī inženiertehniskā konstrukcija tika sagatavota iepriekš un uzstādīšanas vietā nogādāta pa dzelzceļu. Tuneļa montēšanai tika izmantots īpašs ceļamkrāns, ko "Latvijas dzelzceļš" izmanto infrastruktūras uzturēšanas darbiem. Savukārt būvgrāvja nostiprināšanai tika izmantotas rievsienas.

Konstrukcijas montāža notika bez pārtraukuma četras diennaktis – gan dienā, gan naktī, lai iespējami ātrāk varētu atjaunot tās laikā apturēto kravas vilcienu satiksmi līnijā Daugavpils - Polocka. Darbos piedalījās astoņi inženieri un vairāk nekā 25 strādnieki, informē būvdarbu veicēja "Citrus Solutions" izpilddirektore Jūlija Zandersone.

Maijā vēl turpināsies ar dzelzceļa šķērsojuma izbūvi un iekārtošanu saistītie darbi, tostarp tunelī tiks izveidots segums, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties ar kvadricikliem vai citiem braucamrīkiem. Savukārt pastāvīgais žogs un pārējā robežapsardzības infrastruktūra tiks izbūvēta līdz dzelzceļa uzbērumam abās tā pusēs.

Līdz 2.maijam robežapsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti 56,45 km žoga un ir sākta tā nodošana pasūtītājam (VNĪ). Savukārt otrajā darbu kārtā ir sākta būvlaukumu iekārtošana, pabeigta atmežošana 17,39 km garumā, kā arī turpinās projektēšana. Drīzumā atmežošana noslēgsies vēl 15,98 km posmā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā ir sākusies sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada agram rudenim, bet otrā kārta 63,9 km garumā un trešā kārta ~16,7 km garumā – līdz 2024.gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN). Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar ES fondu atbalstu.

Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.