Zemākas enerģijas cenas ļauj paaugstināt Eiropas ekonomikas izaugsmes perspektīvas, norāda EK

Korekcijas uz augšu eirozonai ir līdzīgas, un tagad tiek prognozēts, ka IKP pieaugums 2023. un 2024. gadā būs attiecīgi 1,1% un 1,6%. Pastāvīgā pamatcenu spiediena dēļ arī inflācijas prognoze salīdzinājumā ar ziemu tika koriģēta uz augstāku, proti, līdz 5,8 % 2023. gadā un 2,8 % 2024. gadā eirozonā.

Saskaņā ar "Eurostat" provizorisko ātro aplēsi 2023. gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 0,3% ES un par 0,1% eirozonā. Galvenie rādītāji liecina par turpmāku izaugsmi otrajā ceturksnī.

Eiropas ekonomikai ir izdevies ierobežot negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu – tā ir pārvarējusi enerģētikas krīzi, pateicoties straujai piegādes dažādošanai un ievērojamam gāzes patēriņa samazinājumam. Ievērojami zemākas enerģijas cenas ietekmē visu ekonomiku, samazinot uzņēmumu ražošanas izmaksas. Enerģijas rēķinu samazināšanos izjūt arī patērētāji, lai gan paredzams, ka privātais patēriņš saglabāsies pieticīgs, jo algu pieaugums atpaliek no inflācijas.

Tā kā inflācija joprojām ir augsta, paredzams, ka finansēšanas nosacījumi kļūs vēl stingrāki. Lai gan domājams, ka ECB un citas ES centrālās bankas tuvojas procentu likmju paaugstināšanas cikla beigām, nesenie satricinājumi finanšu sektorā, visticamāk, palielinās kredītu izmaksas un apgrūtinās to pieejamību, palēninot ieguldījumu pieaugumu un īpaši ietekmējot ieguldījumus mājokļos, norāda EK.

Pēc maksimuma sasniegšanas 2022. gadā kopējā inflācija 2023. gada pirmajā ceturksnī turpināja samazināties, strauji palēninoties enerģijas cenu pieaugumam. Tomēr pamatinflācija (kopējā inflācija, izņemot enerģiju un neapstrādātu pārtiku) ir izrādījusies noturīgāka. Martā pamatinflācija sasniedza vēsturiski augstu līmeni (7,6%), taču paredzams, ka prognozes periodā tā pakāpeniski samazināsies, jo peļņas norma absorbēs augstākas darba samaksas spiedienu un finansēšanas nosacījumi kļūs stingrāki. Aprīļa saskaņotā patēriņa cenu indeksa aplēse eirozonai, kas publicēta pēc šīs prognozes beigu datuma, uzrāda nelielu pamatinflācijas līmeņa kritumu, kas liecina, ka pirmajā ceturksnī tas varētu būt sasniedzis maksimumu, kā prognozēts. Saskaņā ar gada datiem pamatinflācija eirozonā 2023. gadā būs vidēji 6,1%, bet 2024. gadā tā samazināsies līdz 3,2%, abos prognozes gados saglabājoties virs kopējās inflācijas līmeņa.

Nepieredzēti spēcīgs darba tirgus stiprina ES ekonomikas noturību. Bezdarba līmenis ES 2023. gada martā sasniedza jaunu rekordzemu līmeni, proti, 6%, un līdzdalības un nodarbinātības līmenis ir nepieredzēti augsts.

Paredzams, ka ES darba tirgus tikai nedaudz reaģēs uz lēnāku ekonomikas pieauguma tempu. Tiek prognozēts, ka nodarbinātības pieaugums šogad būs 0,5 %, bet 2024. gadā samazināsies līdz 0,4%. Paredzams, ka bezdarba līmenis saglabāsies nedaudz virs 6 %. Algu pieaugums kopš 2022. gada sākuma ir paātrinājies, taču līdz šim tas ir bijis ievērojami zemāks par inflāciju. Paredzams, ka saistībā ar pastāvīgi saspringto situāciju darba tirgū, ievērojamo minimālās algas pieaugumu vairākās valstīs un, vispārīgāk skatoties, darba ņēmēju spiedienu ar mērķi atgūt zaudēto pirktspēju gaidāms ilgstošāks algu pieaugums.

Paredzams, ka valsts budžeta deficīts samazināsies, sevišķi 2024. gadā

Par spīti tam, ka tika ieviesti pasākumi augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai, spēcīga nominālā izaugsme un atlikušo ar pandēmiju saistīto pasākumu atcelšana izraisīja to, ka ES kopējais valdības budžeta deficīts 2022. gadā turpināja samazināties, sasniedzot 3,4 % no IKP. 2023. gadā un daudz izteiktāk 2024. gadā enerģijas cenu samazinājumam būtu jāļauj valdībām pakāpeniski atteikties no enerģētikas atbalsta pasākumiem, veicinot turpmāku deficīta samazināšanu līdz attiecīgi 3,1% un 2,4% no IKP. Tiek prognozēts, ka ES kopējā parāda attiecība pret IKP 2024. gadā pakāpeniski samazināsies zem 83 % (90 % eirozonā), kas joprojām pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Dalībvalstu fiskālās trajektorijas ir ļoti neviendabīgas.

Lai gan inflācija var veicināt valsts finanšu uzlabošanos īstermiņā, šī ietekme laika gaitā izzūd, jo parāda atmaksas izmaksas pieaug un valsts izdevumi tiek pakāpeniski pielāgoti augstākam cenu līmenim.

Noturīgāka pamatinflācija varētu turpināt ierobežot mājsaimniecību pirktspēju un izraisīt stingrāku monetārās politikas reakciju, kam būtu plašas sekas makrofinansiālā līmenī. Turklāt, atjaunojoties finanšu spriedzes epizodēm, varētu palielināties vēlme izvairīties no riska, kas izraisīs stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu, nekā paredzēts šajā prognozē. Ekspansīva fiskālās politikas pieeja vēl vairāk veicinātu inflāciju, traucējot monetārās politikas pasākumus. Turklāt pasaules ekonomikai var rasties jaunas problēmas pēc satricinājuma banku sektorā vai saistībā ar plašāku ģeopolitisko spriedzi. Pozitīvi ir tas, ka labvēlīgākas enerģijas cenu tendences izraisītu straujāku kopējās inflācijas samazināšanos, pozitīvi ietekmējot iekšzemes pieprasījumu. Visbeidzot, joprojām pastāv nenoteiktība, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, komentējot EK pavasara ekonomikas prognozi Latvijai, norāda, ka atbilstoši EK pavasara ekonomikas prognozei, ES ekonomika šogad pieaugs par 1%. Lēnās ekonomiskās izaugsmes galvenais cēlonis joprojām ir Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās sekas, tomēr, salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, ekonomiskie rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,4% - nedaudz apsteidzot ES vidējo rādītāju un uzrādot augstāko izaugsmes tempu starp Baltijas valstīm. Tiek prognozēts, ka inflācijas pakāpeniska samazināšanās veicinās privāto patēriņu šī gada otrajā pusē, savukārt aktīvāka ES finansējuma apguve veicinās investīcijas.

Salīdzinājumam, Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 0,5%, bet Igaunijā sagaidāma 0,4% recesija. Inflācija gan ES kopumā, gan Baltijas valstīs pakāpeniski samazinās, tomēr šogad būs vēl samērā augstā līmenī. Visās trīs Baltijas valstīs inflācija šogad tiek prognozēta 9,2%-9,3% apmērā, krietni virs ES vidējā rādītāja – 6,7%, uzsver Dombrovskis.

EK katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.