Latvijas ostās šogad pārkrauto kravu apjoms sarucis par desmitdaļu

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gada pirmajos četros mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,618 miljoni tonnu, kas ir par 13,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos četros mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,08 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ogles pārkrautas 1,644 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 49,4%, koksnes šķelda pārkrauta 800 300 tonnu apmērā, kas ir par 2% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 228 100 tonnu, kas ir kritums par 52,4% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem četriem mēnešiem.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos četros mēnešos pārkrautas 4,464 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kokmateriāli pārkrauti 1,465 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kravas konteineros veidoja 1,54 miljonus tonnu, kas ir par 4,9% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 1,218 miljonus tonnu, kas ir par 5,7% mazāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad četros mēnešos pārkrautas 2,26 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% mazāk nekā gadu iepriekš.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 2,108 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 16,1% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem četriem mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajos četros mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 6,825 miljonu tonnu, kas ir par 9,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,029 miljonus tonnu, kas ir par 22,2% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 2,57 miljoniem tonnu, kas ir par 3,1% mazāk nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2023.gada pirmajos četros mēnešos bija Skultes ostā - 446 200 tonnu, kas ir par 14,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, seko Salacgrīvas osta ar 232 900 tonnu, kas ir par 55,4% vairāk, un Mērsraga osta ar 194 500 tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad pirmajos četros mēnešos pārkrāva 917 800 tonnu kravu, kas ir par 22,2% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Satiksmes ministrijas pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka 2023.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ostu apgrozījumu ietekmējusi pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tādējādi krities kopējais kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos - kokmateriālu, labības un tās produktu, beramkravu, celtniecības materiālu, koksnes šķeldas un ro-ro kravu apgrozījumā.

Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem sarucis kravu apgrozījums ogļu un naftas produktu segmentā, kas saistīts gan ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā, gan ar kritumu naftas produktu apgrozījumā pēc šī gada 5.februāra, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem.

Satiksmes ministrijā norāda, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas ostās kopējais kravu apgrozījums samazinājies par 10,9%, kas galvenokārt saistīts ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus ostas turpina meklēt jaunus risinājumus biznesa attīstībai - veido alternatīvas loģistikas ķēdes, aktīvi piesaistot kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas rezultējas ar kravu apgrozījuma palielināšanos vairākos kravu segmentos.

Rīgas ostā bijis vērojams kritums energoresursu kravu segmentā, taču par 20,6% pieaudzis labības un tās produktu kravu apmērs, savukārt ģenerālkravu apgrozījums ir saglabājies stabils.

Liepājas ostā turpina palielināties ro-ro kravu pārvadājumi, kā arī citas atsevišķas ģenerālkravu un beramkravu grupas. Savukārt Ventspils ostā, neskatoties uz kravu apgrozījuma kopējo samazinājumu, par 18,7% ir pieaudzis labības un tās produktu kravu apmērss, kā arī par 28,1% kokmateriālu apgrozījums.

Ministrijā arī norāda, ka transporta un loģistikas nozare šobrīd aktīvi strādā, lai rastu iespējas piesaistīt jaunas kravas, tostarp dažādos nišas produktos, it īpaši ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, konteineru un ro-ro kravas. Tāpat tiek veidoti alternatīvi loģistikas koridori, lai piesaistītu jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 48,078 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp pērn pirmajos četros mēnešos - 16,091 miljonu tonnu.