Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 1,9%, liecina valsts statistikas biroja "Rosstat" apkopotā informācija.
Lejupslīde tiek skaidrota ar negatīvo ietekmi, ko rada rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas saistībā ar tās izvērsto pilna apmēra karu Ukrainā.
Ekonomisti "Capital Economics" gan norāda, ka šis ekonomikas kritums ir mazāks par prognozēto, un tas liecina, ka Krievijas ekonomika sāk atgūties un izaugsme paātrinās.
"Capital Economics" skaidro, ka valdības izdevumi veicina rūpniecisko ražošanu un mazumtirdzniecību valstī.
"Mēs prognozējam, ka Krievijas ekonomika šogad kopumā varētu uzrādīt izaugsmi," vēstī analītiķi.
Pērn Krievijas IKP saruka par 2,1%.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras šonedēļ publiskoti dati arī liecina, ka Krievijas naftas eksporta ienākumi aprīlī gadā griezumā sarukuši par 43%, ietekmējot valsts budžeta deficītu, kas janvārī-aprīlī sasniedzis 3,4 triljonus rubļu (39,06 miljardus eiro). Krievijas Finanšu ministrija norāda, ka deficīts skaidrojams ar enerģijas sektora ienākumu kritumu par 52% un izdevumu pieaugumu par 26%, ņemot vērā karu Ukrainā.
Eksperti lēš, ka Krievijas budžeta deficīts varētu sasniegt 3-4% no IKP, pārsniedzot valdības noteikto mērķi 2% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
