"Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, bet mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi, un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda," saka "Kredītinformācijas Biroja" izpilddirektors Intars Miķelsons.
Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.
"Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir domājuši, kā samazināt izdevumu apjomu, mainot dzīvesveidu, un taupīšana notikusi pat uz ūdens patēriņu," saka Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas valdes locekle Antra Alksne.
Savukārt daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmums "Civinity" norāda, ka, neskatoties uz augsto inflāciju un energoresursu sadārdzinājumu, parādu apjoms pat samazinājies.
"Šajā apkures sezonā izmaksu pieaugums par siltumenerģiju ir bijis apjomīgs, tomēr iedzīvotāju maksājumu disciplīna ir saglabājusies laba, un kopējais parādu apjoms šajā sezonā ir par 12% mazāks, nekā noslēdzot iepriekšējo apkures sezonu. Valsts atbalsts siltumenerģijas izmaksu segšanai bija ārkārtīgi nozīmīgs, un pieļaujam, ka bez tā parādu apjoms būtu audzis," komentē "Civinity" pārstāvis Gatis Roze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
