Pašlaik Baltijas un Somijas reģionā pieprasījumu pēc gāzes pilnībā nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Klaipēdā Lietuvā un Inko Somijā, tādēļ nav redzams, kā komerciāli varētu atmaksāties Skultes LNG termināļa projekts, intervijā pauda Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāziks.
"Kas attiecas uz Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, tad pašlaik ir grūti saskatīt iespēju, ka tos varētu realizēt, jo pēc gāzes nav tik liela pieprasījuma. Izņēmums ir tikai tad, ja tam tiek piešķirts publiskais finansējums, jo ar valsts naudu var paveikt teju jebko. Taču kā komerciālam projektam, es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu," sacīja Kāziks, jautāts, vai Baltijas un Somijas reģionā vajadzētu izbūvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu, līdztekus Klaipēdai Lietuvā, Inko Somijā un Paldiskiem Igaunijā.
Viņš piebilda, lai vēl vienam LNG terminālim būtu komerciāls pamatojums, gāzes patēriņam reģionā ir jāatgriežas vismaz tādā pašā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem, un pat nedaudz virs tā. Tomēr tas nav ticami. Lai gan, cenām turpinot kristies, zināma gāzes patēriņa atjaunošanās būs redzama, kādreizējie patēriņa apmēri, visdrīzāk, vairs netiks sasniegti.
"Turklāt nekur nav pazudis ne zaļais kurss, ne atjaunojamo energoresursu projekti un ar laiku tas viss pamazām samazinās gāzes patēriņu. Tas vairs nebūs tāds kā pirms 10 vai 20 gadiem," uzsvēra Kāziks.
"Eesti Gaas" vadītājs norādīja, ka pašlaik ir redzams, ka arī salīdzinoši nesen pabeigtā Inko LNG termināļa kapacitāte, visdrīzāk, netiks izmantota pilnībā.
Viņš arī atgādināja, ka pašlaik kā rezerves variants ir Paldiski Igaunijā, uz kurieni var nogādāt regazifikācijas platformu un izmantot, ja kaut kas notiek ar Klaipēdas vai Inko LNG termināli.
"Nekad nevar zināt, kas var notikt, un pagājušais gads pierādīja, ka notikt var jebkas. Ja Paldiski būtu gatvi jau pirms gada, tad mūsu reģionā daudzas lietas notiktu pilnīgi citādāk. Turklāt pašlaik ir noslēgts sadarbības memorands starp Latvijas un Igaunijas valdībām par Paldisku LNG termināļa kā rezerves varianta izmantošanu un es domāju, ka tas ir gudrs lēmums. Latvija un Igaunija veido vienu gāzes tirdzniecības zonu un tādēļ nav lielas starpības, vai gāze tiek piegādāta caur Paldiskiem vai, piemēram, Skulti. No tirgus viedokļa tas ir viens un tas pats. Tādēļ tagad, kad Paldisku terminālis ir gatavs, es redzu visai mazu jēgu šajā reģionā būvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu," pauda Kāziks.
Viņš sacīja, ka "Eesti Gaas" pašlaik galvenokārt gāzi ieved caur Inko LNG termināli un, visdrīzāk, šovasar būs galvenais tā izmantotājs. Periodā no pagājušā oktobra līdz šā gada septembrim "Eesti Gaas" kopumā plāno ievest 15 LNG kravas ar 15 teravatstundām gāzes.
Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā.
"Eesti Gaas" vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar". "Infortar" koncernā ietilpst kopumā 47 uzņēmumi, tostarp "Infortar" pieder 41% "Tallink Grupp" un 100% "Eesti Gaas" akciju.
"Infortar" pieder Igaunijas uzņēmējiem Ainam Hanšmitam, Ennam Pantam un Kalevam Jervelillam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
