Latvijas iedzīvotāji pērn uz ārvalstīm ceļojuši biežāk

Vienlaikus tas ir par 27,5% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 425,8 tūkstošos vienas dienas ārvalstu braucienos, par 3,6 reizēm vairāk nekā 2021. gadā, tomēr par 52,9% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā.

Vienas dienas ārvalstu braucienu izdevumi palielinājās 3,3 reizes, sasniedzot 34,2 miljonus eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos apmeklēja Lietuvu (57,7%) un Igauniju (33,8%). Vidējie viena brauciena izdevumi bija par 7,8 eiro mazāki, samazinoties līdz 80,4 eiro.

CSP dati arī liecina, ka pērn iedzīvotāji devās 1,3 miljonos vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 2,5 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,9% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā.

Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2022. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (18,1%) un Lietuva (11,8%), kam sekoja Itālija (7,4%) un Spānija (6,2%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Apvienoto Karalisti (4,4%), Poliju (4,3%), Baltkrieviju (3,7%) un Turciju (3,3%).

Ārvalstu braucienos 2022. gadā pavadītas 7,5 miljonus nakšu, kas ir par 1,6 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 16% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Vidēji braucienā tūristi pavadīja 5,8 naktis, par 3,3 naktīm mazāk nekā 2021. gadā, kad pandēmijas radītie ceļošanas drošības noteikumi ietekmēja kopējo ceļojumu ilgumu. Maksas naktsmītnēs vidējais uzturēšanās ilgums bija 5 naktis (samazinājies par 2,5 naktīm), bet privātajās naktsmītnēs – 8,1 nakts (samazinājies par 5,4 naktīm).

Pērn 23,9% braucienu iedzīvotāji nakšņoja privātās naktsmītnēs (radu vai draugu mājoklī, vasarnīcā u.tml.), bet 76,1% braucienu bija nepieciešama naktsmītnes rezervēšana. 81,4% no braucieniem naktsmītnes tika rezervētas, izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tai skaitā globālajās rezervēšanas platformās (piemēram, "Booking.com", "AirBnB", "Expedia" u.tml.), bet 18,6% braucienu – pie naktsmītņu pakalpojumu sniedzēja. 75,8% no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Vairākdienu ārvalstu ceļojumu izdevumi, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga 2,2 reizes un sasniedza 747,2 miljonus eiro, par 0,7% pārsniedzot izdevumus pirms pandēmijas 2019. gadā. Visvairāk jeb 33,8% no izdevumiem tērēti transportam, 33,4% naktsmītnēm, 14,3% ēdināšanas pakalpojumiem, 6,6% izklaides un kultūras aktivitātēm un 11,9% citiem izdevumiem. Vidēji viens ceļojums izmaksāja 573,3 eiro, kas ir par 100,7 eiro mazāk nekā 2021. gadā. Pērn vienas diennakts vidējās izmaksas bija 99,7 eiro, kas bija par 25,2 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Ārvalstu vairākdienu braucienos iedzīvotāji pērn pārsvarā 55% devās ar lidmašīnām. Salīdzinot ar 2012. gadu, lidmašīnas izmantošana ir pieaugusi par 19,2 procentpunktiem. Vieglās automašīnas izmantošana saglabājas kā otrā populārākā izvēle, vienīgais izņēmums bija 2020. gadā, kad pandēmijas ierobežojumu dēļ tās apsteidza lidmašīnas par 9,8%. Autobusu ārvalstu braucienos izmanto arvien retāk, 2022. gadā tie bija tikai 6,2% no visiem braucieniem. Salīdzinot ar 2012. gadu, autobusa izmantošanas īpatsvars ir samazinājies par 11,5 procentpunktiem.

Pērn 38,1% braucienu tika izmantots privātais transporta līdzeklis, bet 61,9% braucienu bija nepieciešams veikt transporta rezervāciju. 60% no tām tika veikta pie transporta pakalpojuma sniedzēja, piemēram, konkrētajā aviokopmānijā, bet 40% – izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus. 77% no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Biežāk ārvalstu vairākdienu braucienos devās sievietes (56,7%), iedzīvotāji 35–44 gadu vecumā (25,8%), augstāko izglītību ieguvušie (57,6%) un nodarbinātie (77,2%).