Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu sākts Rīgā, Daugavpilī un Valmierā

Tas izriet no jaunākā EY (agrāk "Ernst & Young") investīciju pievilcības pētījuma "EY Attractiveness Survey Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

"Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem," komentē EY partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

Ne visās Latvijas pašvaldībās ir pietiekama motivācija strādāt pie investīciju piesaistes, tādēļ pārsvarā investori izvēlas tās teritorijas, kur jau vēsturiski veidojusies uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un infrastruktūra, savukārt norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Katrs projekts ir unikāls ar savām vajadzībām, tādēļ bez pašvaldību iesaistes ir sarežģīti uzvarēt konkurences cīņā ar citām valstīm. Esam iecerējuši viedot vairāku līmeņu pamācību programmu pašvaldībām, lai uzlabotu gan valstspilsētu gan citu pašvaldību piedāvājumu investīciju piesaistes jomā," viņš stāsta.

Sektoru griezumā visvairāk jauno ārvalstu investīciju projektu pērn bijis programmēšanas un IT pakalpojumu jomā (11), kam seko biznesa un profesionālie pakalpojumi ar 3 jauniem projektiem, kā arī telekomunikāciju sektors, elektronika, mēbeļu ražošana un kokapstrāde, metālapstrāde, lauksaimniecība un pārtikas ražošana un būvniecība, kur katrā īstenoti divi jauni ārvalstu investīciju projekti. Vēl virknē nozaru ir uzsākts pa vienam jaunam projektam.

"Arī no investoru noskaņojuma pētījuma redzam, ka digitālās ekonomikas nozares būs līderpozīcijās arī nākotnē. Tās par investīciju galveno virzienu atzina 29% pētījuma respondentu, kam seko mobilitātes nozare ar 25%. Tas visdrīzāk saistīts ar investoru gaidām par "Rail Baltica" attīstību un jauniem risinājumiem pilsētu mobilitātē. Kā trešā svarīgākā nākotnes investīciju nozare - 16% respondentu ieskatā - Latvijai pētījumā ir pieminētas plaša patēriņa nozares, tostarp pārtikas un lauksaimniecības ražošana," atklāj Krols.

Latvija pērn piesaistīja 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%.

Pētījums tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk kā 10 000 ziņu avotus, gan aptaujājot 501 starptautisku investīciju lēmumu pieņēmēju.