Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK" ir sagatavojis trešo "Ekonomikas barometru", kurā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu šogad straujāku ekonomisko pieaugumu kavēs inflācija un ģeopolitiskā nenoteiktība, tāpēc sagaidāms, ka 2023. gadā Latvijas IKP pieaugs būs vien 1,4%.
"Latvijas konkurētspējas mazināšanās riski joprojām ir ļoti augsti, jo pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā ir palielinājusies plaisa starp produktivitātes un darbaspēka izmaksām. Lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas, ēnu ekonomikas un korupcijas būtiskai samazināšanai, svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu. Jāveicina arī kredītiestāžu finansējums uzņēmumiem. Salīdzinot ar ES vidējo līmeni, zemais kreditēšanas līmenis ir viens no galvenajiem pēdējās desmitgades Latvijas izaugsmes atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem," uzsver "LU domnīca LV PEAK" direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Inna Šteinbuka.
Globālā ekonomikas izaugsme ir mērena, bet inflācija ir izrādījusies noturīgāka, nekā sākotnēji gaidīts. LV PEAK prognozē, ka kopumā 2023. gadā gada vidējā inflācija samazināsies līdz 9,2%, bet 2024. gadā līdz 4%. Ģeopolitiskās situācijas dēļ Latvijas IKP 2022. gadā pieauga tikai par 2,8%, un sagaidāms, ka šajā gadā IKP pieaugs vien par 1,4%. Straujāku ekonomikas pieaugumu kavēs augstā inflācija, kas negatīvi ietekmē privāto patēriņu, un ģeopolitiskā nenoteiktība. Eksperti uzskata, ka 2024. gadā izaugsme sasniegs 3,1%, ko veicinās Eiropas Savienības (ES) finansēto investīciju pieaugums un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
