Valstī jūtama 'depozīta katastrofa', norāda LTA; VVD un DIO uzsver mazo tirgotāju lomu  (14)

"Tas ļoti jūtami ierobežo šo uzņēmēju ieņēmumus, iespējas piesaistīt darbiniekus un grauj klientu uzticību," viņš turpina.

Arī Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācijas direktors Juris Lamberts paziņojumā medijiem ceļ trauksmi: "Šajā gan burtiski, gan pārnestā nozīmē karstajā svētku laikā mazajiem tirgotājiem nākas atteikt izdevīgus, apjomīgus dzērienu piegādātāju piedāvājumus, jo veikalos trūkst platības, kur izvietot preci. Pareizāk būtu teikt, ka platība ir, tikai tā dienām ilgi ir aizņemta ar depozīta taras maisiem, kas gaida uz izvešanu. Tas viss ne tikai aizņem papildus platību, bet arī smako un ir pateicīga vide tarakāniem un citiem kaitēkļiem," sacījis Lamberts.

Turklāt pārdevējas mazajos veikalos, paralēli savam tiešajam uzdevumam apkalpot pircēju, skrienot šo taru šķirot un liekot maisos, tīrot taromātus, pat biežāk nekā paredzēts, lai tik veikalā nebūtu smakas.

"Mūsu Ugāles pagastā depozīta pieņemšana pārtraukta jau vairākas dienas, jo prusaki Tamro taromātā esot sagrauzuši kādu detaļu, kas nu jāgaida līdz aparāts tiks salabots. Līdzīga problēma ar mazajiem Tamro esot arī citviet. Man joprojām nav saprotams, kāpēc atkritumi (smakojošās pudeles), kuros savairojas dažādi kaitēkļi, ir jāpieņem pārtikas veikalā, kur tur pat līdzās ir izliktas preces. Pārtikas veterinārais dienests regulāri mums sastāda soda protokolus, kas mums jāapmaksā, lai nenāktos slēgt veikalu," citēta SIA "Ebro" pārstāve Sandra Akmeņlauka.

Ar šo problēmu paketi, ar priekšlikumiem par izmaiņām DIO sistēmā, LTA iepriekš pie viena galda sasauca Valsts vides dienesta (VVD) vadību, valdības pārstāvjus un Latvijas mazo tirgotāju biedrību un veikalu pārstāvjus.

Danusēvičs rezumē: "Ministrijā izprot nepieciešamību sakārtot sistēmu, tomēr DIO nevēlas mainīt esošo kārtību, bet turpina iedzīvoties uz mazo tirgotāju ekspluatācijas. Pagājušā gadā uz veikalnieku "paverdzināšanas"* rēķina operators guva vairāk nekā 4 miljonu eiro peļņu. Tā darbība rada aizdomas par operatora īpašnieku – lielo ražotāju vēlmi mazināt mazo tirgotāju īpatsvaru Latvijas tirdzniecībā, bet divu tirgotāju – operatora līdzīpašnieku – vēlmi ierobežot konkurentus un iegūt papildus ieņēmumus uz tiešo konkurentu rēķina."

Viņš atgādina, ka operators nenodrošina pudeļu šķirošanu, piespiežot to darīt pārdevējam, neapmaksā savāktās taras glabāšanas un šķirošanas higiēnisko noteikumu ievērošanu, neapgādā tirgotājus ar tiem vēlamiem un tehniski stabiliem depozīta savākšanas automātiem.

VVD pārstāvji informē, ka maija noslēgumā organizētā sanāksmē tirgotāji pauda izpratni par depozīta sistēmas virsmērķi, kas ir samazināt dabā nonākošos atkritumus, tomēr, kā izaicinājums no tirgotāju viedokļa aizvien iezīmējas tas, ka mazajos veikalos trūkst vietas taromātu izvietošanai un pieņemtā iepakojuma uzglabāšanai.

Vienlaikus, ja tiek realizēts scenārijs, kad obligāta depozīta iepakojumu pieņemšana būtu jānodrošina vien tiem veikaliem, kuru kvadratūra ir lielāka par 200 m2 (esošo 60 m2 vietā), iespēja iedzīvotājiem nodot iepakojumus sistēmā samazinātos par 50%. Atsevišķi tirgotāji aizvien uzskata, ka tiem nebūtu jāiesaistās depozīta sistēmā, to viņi saredz kā atkritumu apsaimniekotāju pienākumu, norāda VVD.

No tirgotāju puses jau iepriekš izskanējuši ierosinājumi pārskatīt esošās normas un noteikt jaunas prasības par depozīta sistēmas pieejamību, palielinot tirdzniecības zāles platību, kas nosaka pienākumu tirgotājam pieņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā (pašreiz ir pienākums pieņemt valstspilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 300 m2 vai lielāka, citās administratīvajās teritorijās – ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60 m2 vai lielāka).

VVD un DIO ir izvērtējuši depozīta sistēmas pieejamības scenārijus, ja tiktu noteikts, ka tirdzniecības zāles platības prasība tiktu noteikta no 300 m2, no 200 m2, saglabājot pārējiem tirgotājiem iespējas brīvprātīgai iesaistei. Tika secināts, ka normatīvajos aktos noteiktās tirdzniecības zāles platības prasības kardinālas izmaiņas nav iespējamas, jo, kā pierāda analīze, sistēmas pieejamība būtu neapmierinoša lielā daļā Latvijas. ­

Ja depozīta iepakojumu pieņemšanas vietām, kur tirdzniecības zāles platība mazāka par 200 m2 ļautu brīvprātīgi pieņemt lēmumu par dalību depozīta sistēmā, iepakojuma pieņemšanas vietu kopskaits varētu samazināties par 692 pieņemšanas vietām vai 50%. Vērtējot situāciju no depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pieejamības viedokļa, tad 23% iedzīvotāju tuvākais depozīta punkts būtu tālāk kā 2 km no dzīves vietas.

Tieši nelielajām tirdzniecības vietām ir liela loma reģionālā pārklājuma un depozīta sistēmas pieejamības nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem, norāda VVD.

Samazinoties pieņemšanas vietu skaitam, samazinātos arī izlietotā depozīta iepakojuma savākšanas un pārstrādes apjomi. Būtu vērojama palikušo pieņemšanas vietu pārslodze, kas nozīmē, ka būtu nepieciešamas jaunas investīcijas jaudu palielināšanai palikušajās depozīta pieņemšanas vietās, kas rezultātā novestu pie sistēmas sadārdzināšanās.

Kā alternatīva pieņemšanas tīkla optimizācijai no DIO puses, izskanēja piedāvājums noteikt brīvprātīgu dalību depozīta sistēmā depozīta pieņemšanas vietām ar platību zem 150 m2, kas atrodas 28 novadu centros, kur pašlaik ir ļoti laba pieejamība. Valsts nozīmes pilsētās saglabātos esošais nosacījums par obligātu pieņemšanu no 300 m2. Ar šo nosacījumu netiktu ietekmēta depozīta punktu pieejamība un šāds regulējums varētu tikt attiecināts uz 66 pieņemšanas vietām, kas veido 0,6% no pieņemtā depozīta iepakojumu apjoma. Tas ļautu optimizēt pieņemšanas vietu skaitu apdzīvotās vietās, kur esošais pieņemšanas vietu daudzums ir pietiekams.

Lai uzlabotu depozīta sistēmu Latvijā un veicinātu iesaistīto personu sadarbību un atbalstu sistēmas uzlabošanā, diskusiju rezultātā tika identificētas dažādas iespējas un nākotnes pasākumi. Efektīvas komunikācijas nodrošināšanai un aktuālo jautājumu risināšanai par depozīta iepakojuma savākšanu un uzglabāšanas organizēšanu, sanāksmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicināja DIO un tirgotājus veikt regulāras apspriedes sistēmas darbības uzlabošanai, pieaicinot arī pašvaldību pārstāvjus un Latvijas Pašvaldību savienību, tajā skaitā izskatot tirgotāju vēlmi pašvaldībām uzņemties atbildību par depozīta iepakojuma pieņemšanas organizēšanu savas pašvaldības teritorijā.

Savukārt DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis uzsver, ka aizvadītie Jāņi depozīta sistēmai ir bijuši ļoti darbīgi un sasniegts rekords – gandrīz 2 miljoni nodotu iepakojumu dienā, kas ir par 34% vairāk nekā pēcsvētku dienā pērn. Lai sagatavotos ne tikai svētkiem, bet arī vasaras sezonai, DIO jau savlaicīgi veica priekšdarbus, tostarp kopā ar tirgotājiem vienojās par biežāku tukšās taras izvešanu no veikaliem. Neskatoties uz apjomu pieaugumu, novērojams, ka kopumā taromātu iztukšošana un apkope pēcsvētku dienās bija labā līmenī, uzsver DIO.

Apkalpojot tirdzniecības vietas, tāpat DIO secinājis, ka iedzīvotāji ņēmuši vērā operatora ieteikumus un tukšo taru negāja nodot jau nākamajā dienā pēc svētkiem, kā arī izvēlējās jaudīgākus taromātu modeļus lielāku taras apjomu nodošanai, lieki nenoslogojot mazos veikalus.

Latvijā, tāpat kā citās valstīs, mazajiem tirgotājiem ir būtiska loma tukšo iepakojumu pieņemšanā, jo īpaši vietās, kur šāda iespēja ir limitēta, piemēram, lauku reģionos, uzsver DIO pārstāvis. Tādēļ par katru pieņemto un sašķiroto iepakojumu tirgotājiem tiek maksāta apsaimniekošanas maksa – tā, piemēram, par atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles pieņemšanu un sašķirošanu tirgotājam maksā no 2,7 līdz 4,7 centiem. Apsaimniekošanas maksa veido vienu no lielākajām operatora izmaksu pozīcijām un, salīdzinot ar 2022. gadu, tā šogad ir pieaugusi līdz pat 34%. Kopumā DIO tirgotājiem šogad plāno samaksāt vairāk nekā 9,7 miljonus eiro.