Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.
AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.
AS "Eesti Gaas" meitas uzņēmums SIA "Elenger" pārdod dabasgāzi un elektroenerģiju mājsaimniecībām un korporatīvajiem klientiem Latvijā. Turklāt SIA "Elenger" un OÜ "Elenger Marine" korporatīvajiem klientiem piedāvā arī LNG risinājumus ārpus tīkla. Bez tam Latvijā darbojas arī citi AS "Eesti Gaas" grupas, proti, tās mātes sabiedrības AS "Infortar", uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar elektroenerģijas ražošanu u.c. darbības veidiem.
Savukārt Latvijas AS "Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, nodrošinot dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem. AS "Gaso" nodrošina sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību.
"Gaso" vienīgais akcionārs ir LG, kuras lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).
LG par lēmumu pārdot "Gaso" Igaunijas kompānijai paziņoja 14. aprīlī.
LG par "Gaso" saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023. gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.
Ņemot vērā, ka AS "Gaso" un AS "Eesti Gaas" meitas sabiedrība SIA "Elenger Latvija" darbojas divos secīgos dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmos, tad tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.
Vērtējot AS "Eesti Gaas" un AS "Gaso" vertikālo integrāciju, ir jāņem vērā uzņēmumu darbību ietekmējošie normatīvie akti, piemēram, Enerģētikas likums un no tā izrietošie normatīvie akti neparedz tiesības dabasgāzes tirgotājiem piedalīties faktiskā dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanā jeb dabasgāzes piegādē.
Tāpat Enerģētikas likuma 45. panta 1.1 daļa paredz tikai atsevišķus gadījumus, kad sadales sistēmas operators ir tiesīgs piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā – dabasgāzes iepirkumos no piegādātājiem vai dabasgāzes tirdzniecībā lietotājiem. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam dabasgāzes tirgotāja un dabasgāzes sadales sistēmas operatora darbības jomas un funkcijas ir stingri nodalītas. Vienlaikus Enerģētikas likums nosaka, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatoram jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi.
Tā rezultātā AS "Eesti Gaas" un AS "Gaso" apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu vertikālā integrācija faktiski nevar tikt īstenota, t.i., apvienošanās dalībnieki nevarēs gūt labumu no vertikālās integrācijas.
Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
