Ar ko jārēķinās Latvijas dabasgāzes lietotājiem – skaidro SPRK

No 2022. gada novembra līdz šā gada aprīlim, salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 16%. Patēriņa samazinājumu ietekmēja salīdzinoši siltāka 2022./2023.gada ziema ar vidējo gaisa temperatūru virs klimatiskās normas un augstas dabasgāzes cenas.

Maijā Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) dabasgāzes tirdzniecības biržā mēneša vidējā cena samazinājās līdz 31,58 EUR/MWh, kas ir tuvu zemākajam līmenim pēdējo divu gadu laikā. Dabasgāzes cenu kritumu ietekmēja silta ziema un stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, līdz ar to mazinājās bažas par dabasgāzes pietiekamību Eiropā.

Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus ierasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumus dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī dabasgāzes piegādēm mazumtirgū (piemēram, iegādājoties dabasgāzi no tās tirgotāja Latvijā siltumenerģijas ražošanai vai ražošanas iekārtu darbināšanai).

Dabasgāzes cenu izmaiņas pasaules dabasgāzes tirgū (biržā) agrāk vai vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju ikmēneša maksājumos

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mājsaimniecībām pieauga vairāk nekā divas reizes jeb par 120%, sasniedzot 120,03 EUR/MWh (tomēr, ņemot vērā piemēroto valsts atbalstu, faktiskais mājsaimniecību maksājums šajā periodā nepārsniedza 78,75 EUR/MWh). Savukārt juridiskajiem lietotājiem vidējā svērtā mazumtirgus cena palielinājās par 61%, sasniedzot 104,38 EUR/MWh. Vienlaikus jāņem vērā, ka vidējā cena mazumtirgū uz izmaiņām vairumtirgū reaģē ar nobīdi laikā.

Attiecīgi šī brīža cenu samazinājums vairumtirgū atspoguļosies mazumtirgū tikai š.g. 2. vai 3. ceturksnī. Nobīde laikā saistīta arī ar to, ka daudzi tirgotāji un lietotāji mazumtirgū izmanto iespēju fiksēt dabasgāzes cenu noteiktam laika periodam, izvēloties noslēgt fiksētas cenas dabasgāzes tirdzniecības līgumu.

Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus (sadale, pārvade) nosaka SPRK, bet nodokļus (PVN, akcīze) – valsts.

Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir deviņi aktīvi dabasgāzes tirgotāji. Dabasgāzes cenu izmaiņas pasaules dabasgāzes tirgū (biržā) agrāk vai vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju ikmēneša maksājumos – attiecīgi palielinoties vai samazinoties.

Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS "Conexus Baltic Grid" pārvaldībā. Uz izņemšanas sezonas beigām, šā gada 30. aprīli, Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums sasniedza 37% (9 032 GWh). Dabasgāzes krājumu apjoms minētajā datumā šogad bija par 21% lielāks, salīdzinot ar identisku periodu pērn. Saskaņā ar Gas Infrastructure Europe (GIE) asociācijas pārredzamības platformā Aggregated Gas Storage Inventory (AGSI+) apkopotajiem datiem Eiropā vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums aprīļa beigās veidoja aptuveni 59%, kas arī pārsniedz pēdējo piecu gadu aizpildījuma līmeni.

No šā gada 1. maija dabasgāzes tirgus, tāpat kā elektroenerģijas tirgus, ir pilnībā atvērts. SPRK vairs neregulē dabasgāzes cenu mājsaimniecībām. Mājsaimniecību lietotāji var izvēlēties savam patēriņam piemērotāko dabasgāzes tirgotāju un piedāvājumu, un dabasgāzes cena tiek noteikta abām pusēm – lietotājam un dabasgāzes tirgotājam –, savstarpēji vienojoties.