'Draugi, vairs nav labi!' Latvija piedzīvo iespaidīgu kritumu starptautiskā konkurētspējas ziņojumā  (37)

Veidojot IMD konkurētspējas ziņojumu, valstis tiek vērtētas ne tikai pēc to iekšzemes kopprodukta (IKP) – tas ir balstīts uz kopumā 336 kritērijiem, izmantojot ekonomisko literatūru, starptautiskus, nacionālus un reģionālus avotus, kā arī ievācot atsauksmes no biznesa aprindām, valsts aģentūrām un akadēmiskajām aprindām.

Latvija pirmo reizi šajā ziņojumā tika iekļauta 2012. gadā un kopš tā laika nav spējusi apsteigt Lietuvu un Igauniju. Latvijā šis ziņojums top IMD partnerībā ar Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru.

Kā galvenie izaicinājumi, ar kuriem Latvija saskaras 2023. gadā, ziņojumā minēta ģeopolitiskā vide un investoru vēlme turpināt investēt Latvijā, augsta inflācija, kas rada spiedienu uz algām un darbaspēka izmaksām, kā arī recesijas risks, ja ekonomiskā situācija reģionā turpinās pasliktināties. Kritiski novērtēta arī uzņēmēju spēja pielāgoties, mainīties, ieviest jauninājumus un integrēt digitālās tehnoloģijas, kā arī ekonomiskā drošība, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju Ukrainā un tās sekas.

Jūnijā publicētajā IMD konkurētspējas ziņojumā kritumu piedzīvojusi ne tikai Latvija, bet arī abas pārējās Baltijas valstis, taču šīs svārstības nav salīdzināms ar izmaiņām Latvijas novērtējumā. Igaunija 2023. gadā atgriezusies 26. vietā, salīdzinot ar kāpienu līdz 22. pozīcijai pērn, bet Lietuva no 29. vietas noslīdējusi uz 32. vietu.

Pētījumā iekļautie kritēriji sagrupēti četrās kategorijās. Visgrūtāk visām trim Baltijas valstīm klājies ekonomisko rādītāju novērtējumā, kurā analizēta starptautiskā tirdzniecība, investīcijas, nodarbinātība un cenas. Igaunija šajā vērtējumā nokritusies no 33. uz 54. vietu, Lietuva - no 43, uz 49. vietu, bet Latvija ierindojusies 55. vietā, un tas ir stabili zems rādītājs, salīdzinot ar 54. pozīciju pirms gada.

Vērtējot biznesa efektivitāti, analizēta produktivitāte, darba tirgus, vadības prakse un vērtības. Šajā jomā Igaunija ierindojusies 25. vietā, Lietuva - 27. vietā, bet Latvija nokritusies līdz 57. vietai, salīdzinot ar 37. pozīciju pērn. Savukārt infrastruktūras novērtējumā, kurā analizēta ne tikai tehnoloģiju un zinātnes infrastruktūra, bet arī vide, veselība un izglītība, Igaunija ierindojusies 29. pozīcijā, Lietuva- 31. pozīcijā, savukārt Latvija noslīdējusi no 35. uz 41. vietu.

Ceturtā kategorija ir valdības efektivitāte, kura vērtēta pēc tādiem kritērijiem kā nodokļu politikas nianses, uzņēmējdarbības likumdošana, valsts finanses un institūcijas. Šajā kategorijā ar lielu atrāvienu pārējām Baltijas valstīm aizsteigusies priekšā Igaunija, kura šogad saglabājusi 15. pozīciju, kamēr Lietuva nokritusies no 23. uz 33. pozīciju, bet Latvija - no 28. uz 39. vietu.

Konkurētspējas ziņojumā pirmo pozīciju saglabājusi Dānija, otrajā vietā pakāpusies Īrija, kas pērn ierindojās 11. pozīcijā, bet trešajā pozīcijā iekļuvusi Šveice, kas, tāpat kā Dānija, vietu trijniekā "nosargājusi" jau ceturto gadu pēc kārtas. Konkurētspējas pētījuma autori atzīmē - visas trīs ir mazas ekonomikas, kas labi izmanto savu piekļuvi tirgiem un tirdzniecības partneriem.

IMD Pasaules konkurētspējas centra direktors Arturo Briss izdevuma ievadā norāda, ka 2022. gads bijis izaicinošs, ņemot vērā pandēmijas atstātās sekas un Krievijas iebrukumu Ukrainā – šīs krīzes atklājušas ievainojamības un traucēja pārvērtēt valstu pieejas ekonomikas izaugsmes un noturības veicināšanai. Lielas inflācijas un neziņas kontekstā vēl jo svarīgāk ir apzināties tehnoloģiju nozīmi produktivitātes un izaugsmes veicināšanā, nepieciešamību radīt piemērotu vidi ilgtspējīgu biznesa modeļu veicināšanai, kā arī arī pārvērtēt brīvā tirgus priekšrocības, izmaksas un daudzās valstīs pieaugošos protekcionisma pasākumus.

IMD pasaules konkurētspējas centra direktors Arturo Briss norāda: "Arvien vairāk valstu īsteno savas intereses. Mēs redzam uzvarētājus un zaudētājus kontekstā, kurā pārklājas vairākas krīzes, un pasaule arvien vairāk tiek sadalīta starp protekcionisma un atvērtās tirdzniecības ekonomikām." Veiksmes atslēga – veiklība un pielāgošanās spēja, rezumē IMD ekonomisti.

Ar pilnu pētījumu un tā aprakstu iespējams iepazīties šeit.

Politisko procesu vērotāji sociālajā vietnē "Twitter" par IMD ziņojumu pauduši gan satraukumu, gan sašutumu. "Draugi, vairs nav labi!" bažījas bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis, kura pārstāvētā "Jaunā konservatīvā" partija darbojās valdībā līdz pērnā gada nogalei, bet 14. Saeimā atkārtoti netika ievēlēta. Ekonomists Pēteris Strautiņš oponē, ka šādi ziņojumi un indeksi ir bezjēdzīgi, bet Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas pasniedzējs Aldis Greitāns atgādina, ka šajā IMD ziņojumā daļu novērtējuma veido subjektīvas atsauksmes.