Ekonomists skaidro, kāpēc cenas veikalos mazinās tikai nedaudz  (26)

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūnijā patēriņa cenas Latvijā bija par 7,9% augstākas nekā pirms gada, savukārt salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas Latvijā saruka par 1,4%.

"Viena mēneša ietvaros tas ir lielākais cenu kritums Latvijā pēdējo vismaz 30 gadu laikā, tomēr par vispārīgu cenu kritumu pagaidām nevar runāt un lētākas kļūst tikai energoresursu cenas. Dabasgāzes cenas Eiropā kopš pērnā gada otrās puses ir sarukušas par vairāk nekā 80%, un jūnijā Latvijā samazinājās siltumenerģijas, elektrības, kā arī degvielas cenas," skaidro ekonomists.

Viņš norāda, ka inflācijas kritums šogad ir gandrīz tikpat straujš, cik tās kāpums pērn, un šobrīd inflācija Latvijā vairs nav augstākā Baltijā. "Manuprāt, patēriņa cenu kritums Latvijā turpināsies arī jūlijā un augustā, jo sezonālais pārtikas cenu kritums šogad varētu būt lielāks nekā ierasts. Ziemas laikā pārtikas cenas būtiski pieauga dārgo energoresursu dēļ. Energoresursu cenas šobrīd ir būtiski sarukušas, tādēļ jūnijā jau otro mēnesi pēc kārtas pārtikas cenas Latvijā saruka par 0,1%. Uz iepriekšējā cenu kāpuma fona tas, protams, ir ļoti neliels samazinājums, taču, piemēram, dārzeņu cenas kopš aprīļa ir sarukušas par vairāk nekā 6%, un to cenas noteikti turpinās samazināties," jaunākos datus komentē Āboliņš.

Par inflācijas tālāku kritumu šobrīd liecinot uzņēmumu inflācijas gaidas, kas kopš gada sākuma ir ļoti strauji samazinājušās, tajā skaitā arī pārtikas ražošanā. Ražotāju cenu inflācija Latvijā un Eiropā strauji mazinās, savukārt neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē un loģistikas izmaksas ir zemākas kā pirms gada. Tāpat apkures un elektrības cenas šoziem būs mazākas kā pērn arī bez valsts atbalsta. "Tas nozīmē, ka šobrīd būtu jāmazinās ne tikai inflācijai, bet arī cenām, tomēr cenas veikalos mazinās tikai nedaudz un cenu samazinājums pārsvarā redzams sezonāliem produktiem," uzsver eksperts.

"Pēc pērnā gada energoresursu cenu lēciena šoka šobrīd daudzās preču un pakalpojumu, kā arī pārtikas cenās ir ierēķināts ievērojami augstāks enerģijas cenu līmenis, nekā tas ir pašlaik. Šis process gan ir bijis diezgan haotisks, un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ patlaban ir gana daudz neloģiskas cenu atšķirības gan starp veikalu ķēdēm, gan starp vienādiem produktiem dažādās valstīs. Lai arī šobrīd cenām būtu jākrīt, tomēr dažkārt ekonomikas procesi ir lēnāki, nekā mums to gribētos, un tas, visticamāk, prasīs laiku. Rezultātā atsevišķās nozarēs ir vērojams peļņas kāpums," stāsta Āboliņš.

Pēc viņa prognozēm, līdz augustam inflācija Latvijā, visticamāk, noslīdēs jau zem 5%. Šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā Latvijā ir iespējama īslaicīga deflācija, savukārt šogad kopumā inflācija Latvijā būšot ap 9%.

"Inflācijas straujais kritums gan nenozīmē, ka inflācija ir uzvarēta un centrālās bankas tuvākajā laikā varētu sākt mazināt procentu likmes. Pakalpojumu cenas Latvijā jūnijā pieauga par 0,4%, un darba tirgū ir liels spiediens celt algas. Tāpat enerģijas krīze Eiropā vēl nav pilnībā pārvarēta, jo ražošanas apjomi rūpniecībā vēl nav atgriezušies iepriekšējā līmenī un energoresursu cenas ļoti jūtīgi reaģē uz dažādām ziņām. Šī nenoteiktība par nākotnes izmaksām varētu būt viens no faktoriem, kas var kavēt ātrāku cenu kritumu veikalos," brīdina eksperts.