Ekonomisti bija lēsuši, ka aprīlī-jūnijā Ķīnas ekonomikas pieaugums būs 7,3%. Šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomika gada salīdzinājumā pieauga par 4,5%.
Salīdzinoši straujāks ekonomikas izaugsmes temps otrajā ceturksnī saistāms ar zemo salīdzinājuma bāzi pērn, kad finanšu metropolē Šanhajā un citviet Ķīnā bija stingri ierobežojumi saistībā ar Covid-19 izplatību.
Pēc tam, kad decembrī tika atcelti stingrie ierobežojumi, Ķīnas ekonomikā jaunais gads iesākās optimistiski, tomēr atkopšanās bijusi kūtra.
Ekonomikas izaugsmi bremzē nekustamā īpašuma sektora grūtības un arvien zemais vietējais patēriņš.
Salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem Ķīnas IKP aprīlī-jūlijā audzis par 0,8%. Pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem Ķīnas ekonomikas izaugsme bija 2,2%, bet otrajā ceturksnī ekonomisti bija gaidījuši 0,5% IKP pieaugumu.
Ķīnas valdība valsts ekonomikai šim gadam noteikusi izaugsmes mērķi aptuveni 5% apmērā.
Ķīnas IKP pērn palielinājās par 3% salīdzinājumā ar 8,1% kāpumu 2021. gadā, tādējādi reģistrēta otra vājākā izaugsme kopš 1976. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
