Pavasarī, kad sējumi bija jāapdrošina pret dažādiem riskiem, zemnieki vēl nevarēja paredzēt, ka pieredzēs vienu no sausākajiem gadiem. Graudkopji prognozē ražas zudumus vidēji par 20-50%, savukārt siena un skābbarības ražotāji – vismaz par 50%. Lai gan Eiropas Savienība Latvijas lauksaimniekiem sniegs ārkārtas atbalstu 6,8 miljonu eiro apjomā un Zemkopības ministrija meklē iespējas atbalstīt zemniekus arī no valsts budžeta, lielākā daļa sausuma dēļ radušos zaudējumu būs jāsedz pašiem zemniekiem.
Lauksaimnieki var kompensēt zaudējumus, sējumus apdrošinot, turklāt viņiem pieejams arī valsts un ES līdzfinansējums apdrošināšanas izmaksu segšanai. Tiesa, ja iepriekš no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) un valsts budžeta līdzekļiem tika segti 70% apdrošināšanas polises cenas, tad šogad tiek segta tikai puse.
Sējumu apdrošināšana kļūst aizvien populārāka, norāda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe. To rāda arī Lauku atbalsta dienesta dati.
Tiesa, visvairāk lauksaimnieki sējumus apdrošina pret nelabvēlīgu ziemošanas apstākļu, krusas un vētras postījumu radītiem zaudējumiem, jo tie iestājas salīdzinoši biežāk un var radīt 100% ražas zudumu, atklāj "LATRAPS" sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane. Pret sausumu – daudz retāk.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
