Saskaņā ar "Bloomberg Economics" analīzi, izmantojot SHOK modeli, kas palīdz modelēt potenciālos riskus nākotnē, aizņēmumu izmaksu pieauguma ietekme savu augstāko punktu sasniegs 2024. gadā, kopumā radot 3,8% triecienu ekonomikai. Atkarībā no enerģijas cenu pieauguma slāpēšanas pasākumu atcelšanas, ietekme var tuvoties pat 5%.
Šāds trieciens ekonomikas izaugsmei atspoguļo Eiropas Centrālās bankas likmes pieaugumu par 425 bāzes punktiem, kā arī draudošo Vācijas atbalstīto atgriešanos pie tēriņu ierobežošanas.
"Bīstami ir tas, ka līdzšinējā ekonomikas noturība rada pašapmierinātību, un stingrāka monetārās politikas ietekme ir jūtama ar nokavēšanos un strauju triecienu," uzsver "Bloomberg Economics" eksperts Džeimijs Rašs, kurš ir pētījuma līdzautors. "Līdz tam laikam valdības varētu būt sliktās pozīcijā, lai stabilizētu savu darbību."
Lai gan Federālo rezervju sistēma šobrīd sagaida vieglu ASV piezemēšanos, viņu aprēķini liecina, ka eirozonā tik viegli neies. Šo pasākumu ietekme varētu pārsniegt iepriekšējo stingrākās monetārās politikas ietekmi pirms globālās finanšu krīzes un konkurēt ar valsts parāda krīzes sekām, kas bija vērojamas pirms desmit gadiem.
Nākamā gada janvārī būs pagājuši 18 mēneši kopš pirmā ECB likmju paaugstināšanas lēmuma pērn jūlijā, un tas, pēc ekonomikas principiem, ir brīdis, kad ietekme sasniegs savu augstāko punktu. Tajā pašā mēnesī pēc četru gadu perioda noslēdzas valstu budžetu un parādu iegrožojošo ES fiskālo noteikumu pauze, kas deva valdībām rīcības brīvību, dalot naudu ekonomikām un to atbalstam.
Sarunas par jaunu sistēmu joprojām turpinās, taču rezultāts no jauna uzliks zināmus ierobežojumus. Pagājušajā mēnesī eirozonas finanšu ministri vienojās, ka "pakāpeniska un reāla fiskālā konsolidācija ir pamatota".
"Nākamo 12 mēnešu laikā mēs dzīvosim periodā, kurā mums būs gan maksimāls stingrākas monetārās politikas efekts, gan fiskālā stingrība," sacījis Briselē bāzētās domnīcas "Bruegel" vecākais eksperts Gregorijs Klejs. "Godīgi sakot, esmu mazliet noraizējies."