Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020. gada sākumā, pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Viņš norādīja, ka nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina.
"Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam, tie ir nokompensējuši izmaksu pieaugumu uz peļņas rēķina," sacīja Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro.
Tāpat Jenzis norādīja, ka patlaban pie lielāka apgrozījuma nozarē reģistrēts mazāks apmeklētāju skaits, kas liecina par to, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas ēst ārpus mājas un nākamais rudens un ziemas periods varētu šo tendenci pastiprināt.
Jenzis arī prognozēja, ka šāda tendence vēl vairāk iedragās uzņēmumu maksātspēju.
Taujāts par tūristu skaita pieaugumu Latvijā un tā ietekmi uz nozari, Latvijas Restorānu biedrības prezidents pauda, ka tūristu skaita palielinājums līdz šim izjusts minimāli. "Vēl joprojām Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā kritērijos "atgūšanās pēc pandēmijas" un "ārvalstu viesu nakšņošana viesnīcās un viesu mājās"," uzsvēra Jenzis.
Viņš atzina, ka tūristu plūsmu uz Baltijas valstīm negatīvi ietekmē arī Krievijas karadarbība Ukrainā, un, pēc nozares asociāciju paustā, būtu nepieciešams aktīvākas Rīgas un Latvijas mārketinga aktivitātes, stāstot tūristiem Latvijas prioritārajos tirgos par Rīgas un Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši.
Vaicāts par šo vasaru, Jenzis sacīja, ka vasara tradicionāli ir sezona ēdināšanas nozarē, tomēr tūristu šogad ir mazāk nekā citviet Eiropā, izmaksu slogs ir rekordaugsts, vērojams liels darbaspēka trūkums, nozare stagnē un ir iegājusi izdzīvošanas režīmā.
"Tieši tāpēc nozares vadošie eksperti un nozares profesionālās asociācijas ir aktualizējušas jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu ēdināšanas nozares pakalpojumiem, lai spētu izdzīvot, konkurēt ar lielāko Eiropas valstu daļu, kur ir spēkā PVN samazinātā likme, mazināt ēnu ekonomiku nozarē un saglabātu tūrismam un investīciju piesaistei tik svarīgo nozari," pauda Jenzis.
Iepriekš LETA ziņoja, ka ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši samazināt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
Cita starpā 2020.gada novembrī Saeimas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu rosinājumu divus gadus noteikt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai 12% apmērā.
Latvijas Restorānu biedrība izveidota 2017.gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
