2023. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,4 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 13 %, bet importa vērtība par 4,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,46 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,94 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4% līdz 43%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,39 miljardus eiro – par 963,9 miljoniem eiro jeb 4,3% mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,62 miljardus eiro (samazinājums par 456,1 milj. eiro jeb 4,5%), bet importa – 11,76 miljardus eiro (samazinājums par 507,8 miljoniem eiro jeb 4,1%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 16,2% mazāka, bet importa – par 6,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 6%, bet importa – par 3,8%.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2%), Vācija (7,3%) un Krievijas Federācija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (10,4%) un Igaunija (9%).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 9,7 milj. eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 50,9 milj. eiro jeb 81,5 %.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju visvairāk ietekmēja iesala alus importa pieaugums par 4,5 milj. eiro jeb 62,5%. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 14,7 milj. eiro jeb 59%.
2023. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 119 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 0,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet importā – par 2,9 procentpunktiem.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 9,5 milj. eiro jeb 78,1%, uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 48,1 milj. eiro jeb 87,5%. Savukārt eksporta pieaugumu uz Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 1,6 miljoniem eiro jeb 31,1%.
2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājumus par 3,3 miljoniem eiro jeb 43,4%, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu importa samazinājums par 31,6 miljoniem eiro jeb 58,2%, bet no Baltkrievijas – koka un tā izstrādājumu; kokogles importa samazinājums par 3,2 miljoniem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
