Foto: Shutterstock

Šogad otrajā ceturksnī 47,1 tūkstotis cilvēku bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica gadījuma darbus un guva papildu ienākumus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi blakusdarbā strādājošo skaits šobrīd sasniedzis augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā.

Blakusdarbā šogad otrajā ceturksnī strādājuši nedaudz vairāk kā 5% visu nodarbināto.

  • Gada laikā blakusdarbā strādājošo skaits pieaudzis par 10,9 tūkstošiem jeb teju trešdaļu (30,1%). Šis rādītājs pieaudzis arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
  • Sievietes biežāk nekā vīrieši strādāja blakusdarbā.
  • Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1-10 stundas, gandrīz trešdaļa nostrādāja 11-20 stundas.


Centrālās statistikas pārvaldes jaunākā darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka šogad otrajā ceturksnī nodarbinātība Latvijā pieaugusi un nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lai gan Latvijas nodarbinātības līmenis audzis un pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju, tas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

  • Otrajā ceturksnī samazinājies jauniešu vecumā 15-24 gadiem līmenis un tas bija 30,0%.
  • Šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 54,9 tūkstoši jauniešu, 2022. gada otrajā ceturksnī –56,0 tūkstoši.
  • Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir mazāk nekā pirms gada.
  • 10,5% jeb 80,7 tūkstoši darbinieku strādāja attālināti.
  • Sīkāk ar jaunākajiem datiem iespējams iepazīties Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojumā.


Vienlaikus Centrālā statistikas pārvalde publicējusi arī jaunākos ceturkšņa bezdarba datus. Tie rāda, ka šogad otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%. Gada laikā bezdarbs samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni tas palicis nemainīgs.

  • Sīkāk ar datiem iespējams iepazīties šeit.
Lai gan darba tirgus "silts", gada beigās bezdarbs varētu pieaugt


komentē "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis
komentē "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis


Lai arī otrajā ceturksnī ekonomika piedzīvoja nelielu lejupslīdi, izmaiņas bija nenozīmīgas, lai radītu svārstības darba tirgū. Augošās nozares turpināja uzņemt jaunus darbiniekus, kamēr iezīmējas arī tādas, kur ir sākusies darbinieku skaita optimizēšana. 


Ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports.

Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ.


Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs.


Darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!