Grieķijā un Portugālē izsniegto vīzu skaits pēdējos mēnešos ir pieaudzis, savukārt pieprasījums Itālijā un Spānijā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni.
Tā sauktās "zelta vīzas", ieguldot vietējā nekustamajā īpašumā vai finanšu aktīvos, ļauj bagātiem ārzemniekiem, kas dzīvo ārpus ES, iegūt ES uzturēšanās tiesības un paver ceļu uz pilsonību. Programmas gan paredz dažādus nosacījumus vai uzturēšanās ierobežojumus.
Laikā no 2011. līdz 2019. gadam šādā veidā pilsonību ieguva vairāk nekā 132 000 cilvēku.
Krievijas karš pret Ukrainu ir veicinājis daudz negatīvu izteikumu programmas virzienā, un Beļģijas parlamenta deputāte Saskija Brikmonta izteikusies, ka tas ir veids, kā "oligarhiem, noziedzniekiem un korumpētiem politiķiem" "iegādāties ceļu Eiropā un atmazgāt savu naudu, tēlu un identitāti".
Tādēļ Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas deputāti ir mudinājuši ES valstis šīs programmas slēgt, un Īrija un Apvienotā Karaliste to jau ir izdarījušas.
Izteikumi par "zelta vīzu" programmu izbeigšanu kļūst arvien populārāki, un valstis pastiprina nosacījumus vai pavisam tās izbeidz.
Portugāle februārī paziņoja par programmas beigām, uzsverot, ka "nekas neattaisno [šo] īpašo režīmu". Grieķija atsevišķās valsts daļās dubultoja ieguldījumu slieksni no 250 000 eiro līdz 500 000 eiro. Melnkalne apņēmās izbeigt savu programmu, un Spānija apsver, vai palielināt minimālo ieguldījumu no 500 000 eiro līdz 1 miljonam eiro vai arī to pilnībā atcelt.
Tomēr, lai gan politiķi visā Eiropā runā par programmas izbeigšanu, tiesību akti, ko viņi ir pieņēmuši, lai ierobežotu "zelta vīzas", nav bijuši tikpat strikti. Portugāle jūlijā pārtrauca iespēju saņemt pilsonību, ieguldot nekustamajā īpašumā, bet atstāja neskartu iespēju ārzemniekiem iegūt uzturēšanās atļauju, ja viņi iegulda vismaz 500 000 eiro vietējos uzņēmumos vai fondos, kas nav saistīti ar nekustamo īpašumu. Nīderlande joprojām pieņem "zelta vīzu" pieteikumus, lai gan paziņojusi par plāniem pārtraukt programmu. Līdzīgi arī Melnkalne, raksta "Bloomberg".
Kipra šā gada maijā mainīja vīzu saņemšanas sistēmu – iepriekš arī investora ģimenes locekļi varēja saņemt "zelta vīzas", kas tagad mainīts, taču lielākoties programmas nosacījumi palikuši nemainīgi. Bulgārija šogad atkārtoti ieviesa "zelta vīzu" programmu, lai gan slēdza to 2021. gadā.
Malta, neskatoties uz atkārtotiem ES Komisijas aicinājumiem to darīt, ir atteikusies reformēt savu programmu. Savukārt investīciju sliekšņu paaugstināšana, kā to nesen izdarīja Grieķija, netiek uzskatīta par būtisku pieprasījuma mazināšanas līdzekli.
Neskaidrība par zelta vīzu programmu nākotni ir bijusi svētība imigrācijas konsultantiem. Londonā bāzētā firma "Get Golden Visa" šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, reģistrēja pieprasījumu skaita pieaugumu pēc Portugāles un Grieķijas "zelta vīzām" par 127%.
Londonas konsultāciju uzņēmums "Henley Partners" informē, ka interese aug, un pieprasījumu skaits pēc programmas Itālijā ir palielinājies par 125%. Savukārt uzņēmums "Global Citizen Solutions" norādīja uz Portugāles "zelta vīzu" pieprasījumu skaita pieaugumu par 20%, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Tas atspoguļojas arī reālajos datos. Maijā vien Portugālē izsniegto "zelta vīzu" skaits sasniedza vairāku gadu augstāko līmeni – 180, liecina valdības statistika. Grieķijā šis skaits sasniedza 412, kas ir par 87% vairāk nekā iepriekšējā gadā
Spānija pagājušajā gadā kopumā piešķīra 2462 "zelta vīzas", kas ir par 60% vairāk nekā 2021. gadā. Arī Itālija pagājušajā gadā izsniedza 79 zelta vīzas, galvenokārt krieviem, amerikāņiem un britiem. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tas ir visvairāk piešķirtais apjoms, kopš valsts uzsāka savu programmu 2018. gadā.
"Katru reizi, kad valdības draud slēgt šīs programmas, pieaug pieprasījums no cilvēkiem, kuri cenšas izkļūt cauri durvīm, pirms tās tiek slēgtas," uzsver Kanādā bāzētā imigrācijas konsultāciju uzņēmuma "Apex Capital Partners" dibinātājs Nuri Kats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
