No jauna publicētajā sarakstā iekļauti visi uzņēmumi, kas veikuši eksporta darījumus 2023. gada jūnijā, neatkarīgi no darījuma vērtības un mērķa (piemēram preces atgriešana).
Jau ziņots, ka 17. augusta rītā saraksts nebija pieejams, un CSP "Delfi Bizness" apliecināja, ka 16. augustā publicētais saraksts tika atsaukts. Sākotnējā sarakstā tika iekļauts arī 2022. gads un parādīja tos uzņēmumus, kuri 2023. gadā pārtraukuši sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, uzsver CSP.
Jāatgādina, ka saraksts tika publicēts trešdien, 16. augusta, pēcpusdienā, pēc tam, kad ekonomikas ministre Ilze Indriksone sociālajos tīklos paziņoja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir radusi risinājumu, kā publiskot uzņēmēju sarakstu, kas eksportē produktus vai pakalpojumus uz Krieviju un Baltkrieviju.
Trešdien publicētais saraksts gan uzreiz izraisīja vairāku uzņēmumu neapmierinātību, kuri ar to dalījās vietnē "X" (agrāk " Twitter"), jo sarakstā iekļauti arī uzņēmumi, kas eksportēja savas preces uz šīm valstīm 2022. gada sākumā līdz datumam, kad Krievija iebruka Ukrainā.
Sākotnējā CSP mājaslapā publicētā saraksta versijā bija iekļauti tikai uzņēmumu nosaukumi, bez pievienota gada. Vēlāk CSP sarakstu atjaunoja, iekļaujot arī informāciju par gadu, taču nenorādot, vai uzņēmums savu produkciju uz Krieviju un Baltkrieviju eksportēja pirms 2022. gada februāra beigām vai pēc.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš ceturtdienas preses konferencē atzina, ka iepriekš trešdien publicētais saraksts, kurā bija iekļauti uzņēmumi no 2022.gada 1.janvāra, "radījis sajukumu", tāpēc CSP vārdā atvainojās uzņēmējiem.
Īpaši Lapiņš atvainojās lielajiem zīmoliem - "Latvijas finierim", "Valmieras stikla šķiedrai", "Mikrotīklam", "SAF Tehnikai", "Dobeles dzirnavniekam", "Madara Cosmetics", "Karavelai", kuri pēc 2022.gada 24.februāra "ir izdarījuši morālu izvēli", nekavējoties pārtraukuši sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī snieguši ievērojamu finansiālu un cita veida atbalstu Ukrainai.
Tāpat Žīgure informēja, ka CSP saņēmusi daudzu uzņēmumu vēstules, kuri norādījuši, ka nav eksportējuši uz Krieviju vai Baltkrieviju, bet iekļuvuši sarakstā, jo nepareizi norādīts valsts kods.
Žīgure atzina, ka turpmāk būšot kārtīgi jāizvērtē, kuri dati raksturo patieso situāciju, lai neradītu pārpratumus. Vienlaikus Žīgure norādīja, ka CSP tikai saņem informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par uzņēmumiem, kuri muitas deklarācijās kā eksporta valstis norādījuši Krieviju vai Baltkrieviju.
EM, skaidrojot lēmumu publicēt uzņēmumu sarakstu, iepriekš uzsvēra, ka jau kopš 2014. gada aicinājusi uzņēmumus pastiprināti vērtēt nepieciešamību sadarbībai ar Krieviju, savukārt kopš pagājušā gada 24. februāra rekomendē pārtraukt visas saistības ar šo agresorvalsti.
"EM jau kopš 2014. gada ir norādījusi uzņēmējiem, ka sadarbība ar Krieviju nav ilgtspējīga biznesa pamats, risks pašiem uzņēmējiem un viņu darbiniekiem. Kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru strādājam, lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem pārorientēties uz jauniem tirgiem," uzsver Indriksone.
"Tiem uzņēmumiem, kas joprojām nesaskata ētikas un morāles problēmas biznesa darījumos ar agresorvalsti, jārēķinās, ka bez sankcijām un ierobežojumiem tirdzniecības darījumi ar Krieviju aizvien pasliktināsies. Tādēļ atkārtoti aicinām uzņēmējus izvērtēt līdz šim īstenoto praksi un nesadarboties ar argresorvalsti," norāda ministrijā.
EM kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru strādā, lai palīdzētu uzņēmumiem pārorientēties uz jauniem tirgiem un dibināt jaunus sadarbības kontaktus.
Vienlaikus EM norāda, ka šī gada pirmajā pusē Latvijas eksportējošo uzņēmumu saraksts uz Krieviju ir samazinājies vairāk nekā 3 reizes.
Salīdzinot ar 2019. gadu, šobrīd turpina eksportēt 28%, bet eksportu pārtraukuši 72%. 2019.gadā uz Krieviju eksportēja 1095 uzņēmumi, 2023.gada pirmajā pusē to skaits samazinājies līdz 307, kas ir samazinājums vairāk kā 3 reizes.
Jau ziņots, ka Krievija aizvien ir starp nozīmīgākajiem Latvijas eksporta partneriem.