Iezīmē Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju maciņu satura tālākas izredzes: ir riski  (1)

Dzīves dārdzība un agresīvā monetārā politika bremzē gan pasaules, gan Latvijas ekonomiku. Tomēr vērojamas atšķirības tendencēs gan valstu, gan sektoru starpā. Latvijā investīciju sniegums priecē, kamēr kritums eksportā un vājais privātais patēriņš bremzē ekonomiku.

Kopumā secināms, ka Latvijas tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī nākamo gadu izaugsme nesolās būt strauja.

Pasaules ekonomikā ir būtiskas atšķirības starp valstīm, bet konverģence diemžēl notiks pavājināšanās virzienā. Labi sokas ASV ekonomikai, kura pārsteidz ar savu noturību. Gada vidus pagājis izaugsmes un ļoti spēcīga darba tirgus zīmē. Savukārt šā gada nogalē un nākama gada sākumā līdz ar patēriņa vājināšanos gaidāms ASV ekonomikas sarukums.

Savukārt Ķīnas ekonomika, uz kuru pēc kovida pandēmijas ierobežojumu beigām tika liktas lielas cerības, ir likusi pamatīgi vilties. Patērētāju noskaņojums ir slikts, un mājokļu tirgus sektors, kas veido 30% no Ķīnas IKP, joprojām ir dziļā krīzē. Fiskālais un monetārais stimuls turpināsies, taču nebūs pietiekams, lai izrautu Ķīnas patērētāju no pesimisma un vēlmes drīzāk uzkrāt nekā tērēt.

Mums svarīgā Vācijas ekonomika, kurā būtiska loma ir apstrādes rūpniecībai, šogad saruks. Vācijas rūpniecība cieš no krituma energointensīvajā rūpniecībā, spēcīgas konkurences autorūpniecībā no Ķīnas puses, kā arī tādēļ, ka būtisks apstrādes rūpniecības produkcijas noieta tirgus ir vārgā Ķīna. Turklāt arī Vācijas celtniecības nozare ir manāmi sabremzējusies. Vācijā un Eiropā kopumā sācis buksēt arī iepriekš salīdzinoši spēcīgais pakalpojumu sektors. Eiropas ekonomika kopumā šogad un nākamgad būs tuvu stagnācijai, paredz kredītiestāde.

Inflācijā aina ir patīkamāka – globālo izejvielu un pārvadājumu cenu krituma ietekmē redzam arvien būtiskāku inflācijas atkāpšanos. Piemēram, Ķīnā jūlijā pat tika novērota deflācija, bet Eiropā inflācija jau noslīdējusi tuvu 5%. Laikapstākļu, Krievijas rīcības un atsevišķu valstu lēmumu dēļ pēdējos mēnešos cenas ir augušas dažām pārtikas izejvielām, gāzei, naftai. Tomēr šis salīdzinoši nelielais kāpums seko ļoti būtiskam cenu krituma periodam, kā rezultātā cenas joprojām ir krietni zem pērnā gada līmeņiem.

Lai saprastu, cik spēcīgi cenas uz augšu virza ekonomikas iekšējie faktori, jāskatās uz mazāk svārstīgo pamatinflāciju, norāda Zorgenfreija. Eiropā pamatinflācija diemžēl joprojām ir augsta (5,5%), un arī algu kāpums ir vēsturiski augstā līmenī. Lai gan ECB jau savā komunikācijā kļuvusi pielaidīgāka, spītīgā pamatinflācija tai liks septembrī likmes celt vēl par 0,25pp, ECB noguldījumu iespējas uz nakti likmei sasniedzot 4,0%.

Aprīlī, redzot atkāpšanos pamatinflācijā, vārgu ekonomiku, un, iespējams, darba tirgus situācijas pasliktināšanos, ECB likmes sāks mazināt. 2024. un 2025. gadā likmes saruks samērā strauji, un noguldījumu iespējas uz nakti likme nokritīs līdz 1,75%. Attiecīgi līdzīga dinamika gaidāma EURIBOR, prognozē "Swedbank".

Globālo izejvielu cenu ietekmē bremzējas arī Latvijas cenu kāpums. Straujš inflācijas sarukums redzams arī tādēļ, ka pērn ap šo laiku cenu līmenis jau bija ļoti augsts – cenu kāpuma temps pret pērno gadu ar katru mēnesi kļūst mazāk iespaidīgs.

Gada nogalē degvielas cena, kā arī maksa par siltumenerģiju un gāzi būs zemākas nekā pērn. Savukārt elektroenerģijas izmaksas visdrīzāk būs virs pērn vērotajām palielināto sadales un pārvades tīkla tarifu dēļ. Tikmēr cita situācija ir pakalpojumu sfērā – te inflācija neatkāpjas un cenas turpina augt nepatīkami strauji. Pakalpojumu cenu prognozēšanā būtiska ir algu dinamika.

Savukārt algu kāpums šogad prognozēts ļoti straujš – par 11,5%. Nākamgad vēl kāps minimālā alga, turklāt joprojām augsts būs darbaspēka trūkums. 2024. un 2025. gadā algas turpinās augt par attiecīgi 8% un 7,5%, uzskata bankā.

Atsevišķos turpmākajos šī gada mēnešos, pateicoties enerģijas un pārtikas cenu kritumam, "Swedbank" gaida arī kopējā patēriņa cenu līmeņa lejupslīdi. 2023. gadā vidēji inflācija prognozēta 9,0% apmērā, bet gada beigās inflācija būs vien tuvu 2%. Arī nākamā gada pirmajā pusē vairāku preču cenas radīs lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, tomēr pakalpojumu cenas saglabās pieaugošu tendenci. Kopumā inflācija nākamgad būs 2,0%, bet 2025. gadā tā pakāpsies līdz 2,5%.

Latvijas ekonomikā gada otrajā ceturksnī iezagās mīnusi, taču arī pie mums situācija nav viendabīga, saka Zorgenfreija. Patēriņš, kas bija ļoti noturīgs pērnā gada nogalē, šogad redzami bremzējas – dzīves dārdzība un vairāk nekā gadu vērotā pirktspējas mazināšanās dara savu.

Pozitīvi, ka jau kopš jūnija pirktspēja sāk atgūties – "Swedbank" klientu dati liecina, ka algas jau atkal aug straujāk nekā cenas. Tomēr līdz iepriekšējam pirktspējas līmenim vēl tāls ceļš ejams. Darba tirgus ir bijis noturīgs – bezdarba līmenis gada sākumā strauji saruka, 2. ceturksnī saglabājies stabils, bet pēdējā laikā dati par reģistrēto bezdarbu uzrāda nelielu kāpumu.

Kredītiestādē prognozē, ka 2023. gada otrajā pusē un 2024. gada sākumā uz vārgās ekonomikas fona darba meklētāju īpatsvars varētu nedaudz pieaugt. Bezdarba līmenis kopumā šogad būs 6,5% apmērā, bet 2024. gadā pakāpsies līdz 6,6%. Tas viss liek domāt, ka patēriņa attīstība saglabāsies vāja vismaz tuvākajos ceturkšņos.

Eksportā redzama jau prognozētā lejupslīde. To nosaka preču eksports, kas cieš krītošā būvniecības tirgus un vispārējā partnervalstu ekonomikas vārguma dēļ. Savukārt pakalpojumu eksportā joprojām redzami pat divciparu pieauguma tempi, kas gan kļūs lēnāki.

Pakalpojumu eksports veido vien aptuveni ceturto daļu no kopēja eksporta, kas nozīmē, ka tas nespēs atsvērt prognozēto vārgumu preču eksportā. Straujāks uzrāviens eksportā gaidāms vien nākamā gada vidū, kad, procentu likmēm sarūkot, atgūsies ekonomiskā aktivitāte mūsu partnervalstīs.

Pozitīvas vēsmas nāk no investīciju puses, kur beidzot redzams straujāks kāpums. Izlaide būvniecības nozarē strauji augusi gada pirmajā pusē, kas visdrīzāk saistāms ar ilgi gaidīto Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdi ekonomikā. Stimuls no ES fondu puses arī turpmāk balstīs investīcijas. Privātās investīcijas gan būtiskāk atkopsies vien nākamajā gadā, kad ECB sāks mazināt procentu likmes.

Pēdējā laika notikumi valdībā ekonomikai nepalīdz, secina "Swedbank". Ilgstošs jaunās valdības izveides process kavētu budžeta pieņemšanu un palielinātu jau tā augsto neskaidrību. Valdības krīze var būt papildu iemesls lēnākai ekonomikas attīstībai.

Skats uz ekonomiku jau tā nav rožains, bet ir risks, ka būs vēl sliktāk, brīdina Zorgenfreija. Pasaules ekonomikas joprojām nav izjutušas pilno ietekmi no procentu likmju straujās celšanas. Vājo posmu netrūkst. Negatīvs impulss var nākt no ASV banku vai komercīpašuma segmenta. Mājokļu tirgus daudzās mūsu partnervalstīs jau ir recesijā, un nav izslēdzama tālāka pasliktināšanās īpaši, ja darba tirgū, kas līdz šim turējies labi, sāk redzēt straujāku bezdarba kāpumu.

Augstas inflācijas apstākļos uzņēmumi spēja pārnest izmaksu kāpumu uz patērētāju. Turklāt apgrozījuma un peļņas rādītāji nominālā izteiksmē pēdējos gados strauji auga, kamēr darbaspēka izmaksas uz šī fona palielinājās salīdzinoši lēnāk, radot sajūtu, ka uzņēmums var atļauties lielāku darbinieku skaitu.

Šobrīd pieprasījums ir vājš, bet daudzi uzņēmumi darbiniekus vēl spējuši paturēt tādēļ, ka uzkrātas rezerves iepriekšējos gados. Taču, ja pieprasījums neatjaunosies, pārdošanas cenas celt nevarēs, bet darbinieki, mēģinot atgūt zaudēto pirktspējas līmeni, prasīs algu pieaugumu, uzņēmumiem var nākties no daudziem darbiniekiem šķirties.

Tas varētu nozīmēt lielāku bezdarba kāpumu un būtiskāku ekonomikas lejupslīdi, nekā šobrīd prognozējam, atzīmē bankā. "Ja ieejam dziļākā ekonomikas lejupslīdē, tad centrālajām bankām nāksies procentu likmes mazināt straujāk un, iespējams, agrāk nekā šobrīd prognozējam," uzskata Zorgenfreija.

"Savukārt, ja pieprasījums atjaunojas ātrāk, bet darba tirgus noturas labāk, nekā prognozējam, tad lielais risks saistīts ar inflācijas atgriešanos," viņa piebilst. Pamatinflācija jau tā ir nevēlami augsta, ja seko vēl globālo enerģijas vai pārtikas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu vai laikapstākļu dēļ, varam visai ātri atgriezties pie ļoti augstas inflācijas.

Šādā situācijā centrālajām bankām likmes būs jāturpina celt un jātur augstas ilgāku laiku. Tas nozīmēs, ka ekonomikas krīze norisināsies nedaudz vēlāk, un kritiens sāksies no vēl lielāka augstuma.