LIAA: investīciju vide nav būtiski uzlabojusies, taču investoru interese aizvien augsta

"Ārvalstu investoru noskaņojumu mēra gadu no gada, un tam es varu piekrist, ka investīciju vide nav būtiski uzlabojusies. Tomēr par tām labajām lietām, kas mums ir, esam daudz stāstījuši potenciālajiem investoriem. Tāpēc investoru interese joprojām ir pietiekami augsta," teica Rožkalns.

Viņš norādīja, ka LIAA šobrīd strādā pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem.

"Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbavietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem. Lai arī par nodokļu politiku uzņēmēji sūdzas, mēs kopumā esam otrajā vietā starp OECD valstīm. Protams, ir jautājumi par darbaspēka nodokļiem un citām pozīcijām. Iespējams, kādas izmaiņas nāktu par labu, ja vienā vietā kaut ko pieliktu un otrā noņemtu tā, lai dienas beigās darbiniekiem kontā paliek vairāk naudas un arī valsts kontos ir pietiekami līdzekļu, lai investētu izglītībā un veselībā," teica LIAA vadītājs.

Viņš uzvēra, ka būtisks jautājums investīciju piesaistē ir pieejamais finansējums jeb kredīti. "Tas ir izaicinājums, īpaši vietējiem investoriem," teica Rožkalns, piebilstot, ka tas ir segments, kur ir nepieciešami uzlabojumi, lai saasinātu konkurenci banku sektorā arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, lai naudas dārdzība, kas ir saistīta ar bankas procentu likmēm, būtu mazāka.

"Saprotama ir arī banku situācija, kas saka, ka viss ir jāvērtē un tāpēc ir dārgi, bet ir jāmeklē risinājumi," norādīja Rožkalns.

Tāpat, pēc viņa teiktā, problēmas investīciju piesaistē rada būvniecības sektors un būvatļauju saņemšanas ātrums.

"Ja skatāmies, kāds ir vidējais ātrums būvniecības atļauju saņemšanā, tad mēs šajā jomā atpaliekam. It kā likumā un teorētiski ir atsevišķi segmenti, kur var atļauju saņemt ātrāk, bet, saskaitot visu kopā, saņemt būvatļauju 20 dienās ir nereāli. Būtu jātiecas uz to, ka tie projekti, kas rada eksportu un labi apmaksātas darbavietas, ir ar augustu pievienoto vērtību, ir starp prioritārajiem projektiem. Ja kādu grib pabīdīt malā, tad, protams, viņi nav par to priecīgi, bet tas tomēr ir svarīgs signāls, kas zaļajā koridorā ir jāietver, ka investoru projekti būs prioritāri pār citiem," norādīja LIAA vadītājs.

Pēc viņa teiktā, arī darbaspēka pieejamība ir izaicinājums investoriem. "Mēs neesam vienīgie, visi cīnās par talantiem un tiek izmantoti dažādi instrumenti, gan granti, gan pārcelšanās pabalsti, nodokļu atlaides utt. Mums šajā cīņā par talantiem ir jāiesaistās un jāskatās, kur varam talantus iegūt, kur apmācīt un par ko apmācīt, lai uzņēmumi varētu plānot attīstību, balstoties uz to, ka cilvēkus varēs atrast, nevis attīstību balstīt pēc principa, cik cilvēku atradīsim, tik lielu rūpnīcu būvēsim," atzina Rožkalns.

Viņš uzsvēra, ka būtu priecīgs, ja zaļais koridors būtu jau ieviests. "Protams, tas ir atkarīgs no politiskās gribas un tā, kas būs valdības prioritātes, vai jaunā valdība šo iekļaus kā prioritāro pasākumu ekonomikas transformācijas plānā," teica Rožkalns.