Kā liecina nevalstiskās organizācijas "Global Witness" nozares datu analīze, šā gada pirmajos septiņos mēnešos Beļģija un Spānija bija otrā un trešā lielākā Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes pircēja aiz Ķīnas.
No šā gada janvāra līdz jūlijam šī veida gāzes imports ES palielinājās par 40%, salīdzinot attiecīgo periodu 2021. gadā, kas bija vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Straujais lēciens saistīts ar zemu bāzes rādītāju, jo pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ES neimportēja lielu daudzumu sašķidrinātās dabasgāzes, un bija atkarīga no Krievijas gāzes, kas plūst pa cauruļvadiem.
Taču Eiropas importa pieaugums ir daudz straujāks nekā vidējais Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa pieaugums šajā gadā, kas ir 6%, liecina "Global Witness" dati.
"Global Witness" aplēses liecina, ka no janvāra līdz jūlijam Eiropas importētās sašķidrinātās dabasgāzes izmaksas pēc tirgus vērtības sasniedza 5,29 miljardus eiro.
"Ir šokējoši, ka ES valstis ir tik smagi strādājušas, lai samazinātu Krievijas fosilās gāzes lomu, taču vienlaicīgi to aizstātu ar citu ekvivalentu no šīs pašas valsts," uzsvēris "Global Witness" eksperts Džonatans Noronha-Gants. "Nav svarīgi, vai tas nāk no cauruļvada vai kuģa – tas joprojām nozīmē, ka Eiropas uzņēmumi sūta miljardus, kas nonāk [Vladimira] Putina kara lādē."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
