"Brent" naftas cena otrdien piedzīvoja kāpumu, pirmo reizi kopš pērnā gada novembra pārkāpjot 90 ASV dolāru slieksni, raksta "Bloomberg".
Šo cenas kāpumu veicināja Naftas eksportētājvalstu organizācijas un to sabiedroto (OPEC+) paziņojumi par tālākiem ražošanas apjomu samazinājumiem, kas rada bažas par piedāvājuma apjomu.
Saūda Arābija pagarināja savu iepriekš pieņemto vienpusējo lēmumu par ražošanas samazinājumu vēl par trim mēnešiem, cenšoties atbalstīt trauslo globālo tirgu. Šis solis ļaus samazinās izlaides apjomus par aptuveni 9 miljoniem barelu dienā, kas ir zemākais līmenis vairāku gadu laikā. Krievija paziņoja, ka līdz gada beigām ierobežos eksportu par 300 000 barelu dienā.
"Melnā zelta" atveseļošanās var sarežģīt vadošo centrālo baņķieru uzdevumu mazināt inflāciju, jo var radīt jaunu spiedienu uz inflāciju, uzskata eksperti.
"Barclays" augusta beigās paaugstināja savu "Brent" cenas prognozi 2024. gadam par 8 dolāriem par barelu, prognozējot, ka tā sasniegs 97 dolārus par barelu. Bankas analītiķi sagaida, ka nākamgad tirgus kļūs vēl saspringtāks.
Novembra "Brent" nākotnes kontrakta cena pieauga par 1,62 dolāriem jeb aptuveni 1,8% līdz 90,62 dolāriem par barelu, savukārt oktobra West Texas Intermediate jēlnaftas (WTI) nākotnes kontrakta cena pieauga par 1,92 dolāriem jeb aptuveni 2,2% līdz 87,47 dolāriem par barelu, ziņo "Reuters".
Vēlāk gan "Brent" cena saruka līdz 89,82 dolāriem par barelu, bet WTI cena samazinājās līdz 86,48 dolāriem par barelu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
