Saskaņā ar statistikas aģentūras "Eurostat" datiem to uzņēmumu skaits, kuri 2023. gada 2. ceturksnī pasludināja maksātnespēju, salīdzinot ar 1. ceturksni palielinājās par vairāk nekā 8%, ko veicināja problēmas pārtikas un mājokļu sektorā.
Dati uzrāda, ka bankrotu skaits ir pieaudzis sesto ceturksni pēc kārtas, un tas ir ilgākais posms, kopš kopš "Eurostat" sāka apkopot datus 2015. gadā.
Maksātnespējas pieteikumi sasniedza rekordaugstu līmeni 2022. gada 4. ceturksnī, jo lēnām tika pārtraukts valsts atbalsts Covid-19 pandēmijas dēļ.
Eiropas Komisija 2020. gada aprīlī paziņoja par pirmo finansējumu vairāk nekā 8 miljardu eiro apmērā, sniedzot tūlītēju palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā blokā.
Lai gan atbalsts pasargāja uzņēmumus no smagas finanšu krīzes, to darbība pēc ierobežojumu atvieglošanas nav bijusi sekmīga.
Kopš 2022. gada otrā ceturkšņa ir turpinājis pieaugt to uzņēmumu skaits, kuri pieteikuši bankrota pieteikumus, un vienlaikus auguši arī valstu parādi.
Maksātnespējas gadījumu skaits vērojams uzņēmumiem visās galvenajās nozarēs, taču visvairāk grūtību piedzīvojušas pārtikas un izmitināšanas nozares.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā bankrotējošo uzņēmumu skaits palielinājās par 23,9%, kas galvenokārt skaidrojams ar dzīves dārdzības radītajām problēmām.
Šajos sektoros bankrotu skaits ir pieaudzis par 82,5%, salīdzinot ar pēdējo ceturksni pirms pandēmijas ierobežojumiem.
Straujš bankrotējušo uzņēmumu pieaugums ir kļuvis par normu arī transporta un uzglabāšanas nozarē, ko tieši ietekmē enerģijas cenu kāpums.
Tikai rūpniecības un būvniecības nozarēs jaunākajos datos reģistrēts mazāks maksātnespējas pieteikumu skaits, salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni.
Tomēr situācija nav tikai negatīva, jo jaunu uzņēmumu reģistrāciju skaits ES šajā gadā ir sasniedzis augstākos rādītājus pēdējo astoņu gadu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
