Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus jaunajai Eiropas platuma dzelzceļa līnijai, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro. Pēc tam jauni skaitļi īsti nav saukti. Tagad tiek pieļauts, ka tas viss varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro, ziņo LTV raidījums "de facto".
"Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030. gadam. Šis uzstādījums aizvien nav mainījies un par Latvijas posmu atbildīgie aizvien ir gatavi apgalvot, ka tas ir iespējams. Un tas nozīmē arī to, ka īsā laikā būs jāakumulē liels apjoms līdzekļu, norāda raidījums.
Šonedēļ noslēdzies iepirkums par pamata trases būvēšanu. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu, tiesības slēgt līgumu ieguvis franču, poļu un itāļu kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs, bet par to ir iesniegta sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam.
Pagaidām tieši pamata trases būvniecībai pieejami tikai 160 miljoni eiro, par kuriem tuvāko divu gadu laikā plānots uzbūvēt 13 kilometrus trases starp Iecavu un Bausku.
"Tiklīdz mēs piesakāmies jau šogad finansēšanas pieteikumā uz nākamo kārtu un tiklīdz mums ir līdzekļi, tā mēs uzreiz jau pasūtam nākamo, un tā mēs viņiem pasūtīsim šos te aptuveni 240 kilometrus secīgi, atbilstoši būvprojektu, naudas un nekustamā īpašuma pieejamībai," raidījumam sacījis "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Eiropas ilgtermiņa budžetā nākamajiem pieciem gadiem "Rail Baltica" vajadzībām iezīmēti deviņi miljardi eiro, turklāt uz visām trim Baltijas valstīm, "de facto" informējuši uzņēmumā "RB Rail".
Bet iepirkumā nosauktie 3,7 miljardi ietver tikai sliežu ceļus un ar tiem saistītās pārbūves. Tam būs jāliek klāt vēl izdevumi par elektrifikāciju, signalizāciju, stacijām un kravu termināļiem, un citi. Līdz ar to kopējās izmaksas oficiāli vēl pat netiek sauktas.
Sliežu posms pie Iecavas pievienosies iesāktajiem staciju būvdarbiem Rīgas lidostā un Rīgas centrā. Kāpēc izvēlēta tieši šāda darbu secība, stāsta EDzL pārstāvis Vingris: "Mēs sākam, pirmkārt, ar gatavākajiem, otrkārt - ar tādiem posmiem, kuri var funkcionēt un dot kaut kādu labumu. Šinī gadījumā mēs runājam par Rīgas lidostas un Lietuvas, piemēram, Kauņas savienojumu, kas ir ļoti saprotams dzelzceļa posms, pa kuru jau mēs varam pārvadāt jau pirmajā šajā ekspluatācijas posmā pasažierus no Rīgas uz Eiropu, faktiski, pieņemot, ka arī Lietuvas kolēģi izdara savu darbu."
Bet šajā vasarā kaut aptuvenu kopainu par to, cik tam visam Latvijai vajadzēs naudu, tomēr mēģināts ieskicēt - Satiksmes ministrijas prezentācijā parādījies skaitlis – astoņi miljardi eiro. Amatpersonas gan nav gatavas šo summu nosaukt atkārtoti kameras priekšā, norāda LTV.
Raidījums secina - ja aizvien pieturas pie pabeigšanas termiņa - 2030. gads, tas nozīmētu, ka līdz tam ik gadu būtu jāiegulda ap miljardu eiro. Šādi līdzekļu nav ne Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetā, ne Latvijas budžetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
