Rīgas pils kastelas atjaunošanas projekts tuvojas noslēgumam. No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zalē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.
"Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu 2. kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu," uzsver Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis.
Šobrīd būvdarbi tiek veikti, ievērojot plānotos grafikus.
"Darbi rit raiti, par ko esam patiesi gandarīti. Vadoties pēc šī brīža situācijas jau novembrī plānots pabeigt būvdarbus un nodot telpas ekspluatācijā un 2024. gadā objektu plānots nodot lietošanā Latvijas Nacionālais vēstures muzejam," informē Griškevičs.
"Priecājamies par telpu atjaunošanas darbu raito gaitu, kuru rezultātā pastāv iespēja, ka Latvijas Nacionālais vēstures muzejs uz jaunajām telpām pārcelsies pat ātrāk nekā līdz šim plānotajā 2024. gada augustā," uzsver Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
"Šobrīd aktīvi risinām sarunas ar VNĪ par telpu nomas maksu un paredzamo pārcelšanās datumu, kad muzejs varēs sākt izvietot ekspozīcijas. Paralēli tam noritējis jaunās ekspozīcijas dizaina konkurss, kurā uzvarējusi SIA "Didzis Jaunzems Arhitektūra". Muzeja telpās plānojam izvietot projektus, kas Latvijā vēl nav bijuši un būs iespaidīgi pēc dizaina risinājuma. Dizaina projektus paredzēts izstrādāt no LNVM budžeta līdz šī gada beigām. Nākamā gada pirmajā pusē plānojam pabeigt tehniskos projektus un gada beigās uzsākt to realizāciju. Savukārt 2025. gada nogalē ceram atvērt muzeja ekspozīcijas publikai. Pagrabstāva ekspozīcijas izveide lielā mērā ir atkarīga no tā, vai būs iespēja veikt Daugavas gātes atjaunošanas projektu un veikt hidroizolācijas pasākumus pagrabstāva sienām," uzsver Radiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
