Trešdien naftas cenas pasaulē piedzīvoja straujāko kritumu vairāk nekā gada laikā, tirgus dalībnieku vidū izplatoties bažām, ka straujais aizņēmumu izmaksu kāpums var bremzēt ekonomikas izaugsmi, raksta "Financial Times".
"Brent" cena saruka par 5,6% jeb 5,11 dolāriem par barelu, nostabilizējoties pie 85,81 dolāriem par barelu. Tādējādi cena piedzīvojusi straujāko kritumu dienas laikā kopš 2022. gada augusta. WTI markas cena saruka par 5,6% līdz 84,22 dolāriem par barelu.
Šis kritums pārsteidza investorus, jo pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir "testējusi" psiholoģisko nozīmīgo 100 dolāru par barelu atzīmi, reaģējot uz Saūda Arābijas un Krievijas paziņojumiem par naftas apjomu samazināšanu.
"Likmju pieaugums potenciāli var bremzēt ekonomikas izaugsmi, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc naftas," sacījis "Morningstar" analītiķis Stīvens Eliss.
Patlaban gan tirgus vēro, vai šis kritums ir īslaicīgs un vienreizējs, un cena atgriezīsies iepriekš sasniegtajos, salīdzinoši augstajos līmeņos, vai tomēr tās uzsācis naftas cenu atgriešanos pie zemākām atzīmēm. Tas arī nākotnē ietekmēs turpmāko cenu dinamiku degvielas uzpildes stacijās.