Sestdien cena biržā ir salīdzinoši zema, svārstoties no nulles līdz 97 eiro.
Šādas tendences vērojamas visās trīs Baltijas valstīs.
Negatīvas elektrības cenas veidojas, kad neelastīgais piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu. Proti, vienām stacijām nav, kur ģenerēto likt vai tās nevar apstādināt, bet citām iepirkumu cenu nenosaka cena biržā, jo starpību kompensē patērētājs, skaidro eksperti.
Negatīvas cenas ietekmi izteikti izjūt elektrības lietotāji, kas izmanto mainīgo tarifu. Tomēr lielākā daļa patērētāju Latvijā pērk elektrību par fiksētu cenu, tādēļ neizjūt negatīvās elektrības cenas ietekmi.
Nesen “Delfi Bizness” rakstīja, ka tuvākajā nākotnē elektrības tirgū būs vērojamas tendences kā pieaugošas cenu svārstības, tai skaitā cenu svārstību diapazona plašums, elektroenerģijas cenu līmeņa samazināšanās dienas saulainajās stundās, kā arī nulles un negatīvu cenu arvien biežāka parādīšanās, īpaši augstos saules un vēja elektrostaciju ražošanas periodos, būs novērojamas arī turpmāk.
- Ar ko tas saistīts, skaidrots publikācijā “Tuvākajā nākotnē jārēķinās ar negaidītiem elektrības cenu lēcieniem”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
