Mēneša beigās zvejnieki uzzinās, cik daudz (vai, iespējams, šajā gadījumā – maz) nākamgad viņiem būs atļauts zvejot.
Lai gan bija plānots, ka tieši kvotu sāpīgais jautājums būs skaļākais, tiekoties Latvijas Zvejnieku federācijas biedriem atklātajā sēdē, visvairāk zvejniekiem joprojām aizsvilties liek roņu nekaunība un dzīvnieku radītais posts.
Lai gan bija plānots, ka tieši kvotu sāpīgais jautājums būs skaļākais, tiekoties Latvijas Zvejnieku federācijas biedriem atklātajā sēdē, visvairāk zvejniekiem joprojām aizsvilties liek roņu nekaunība un dzīvnieku radītais posts.
Kaltenē pulcējās aktīvākie un lielākie piekrastes zvejas uzņēmumi, kam pieredze ne tikai praktiskajā darbā, bet arī zivsaimniecības politikas veidošanā. Šī šogad ir pirmā klātienes tikšanās. Lai gan diskusijas salīdzinoši mierīgas, tāda nebūt neesot situācija nozarē.
"Izskatās, ka daudzi zvejnieki vairs neizturēs. Visa tā birokrātija, mums tagad ir visādas ziņošanas... vecie zvejnieki vienkārši vairs netiek līdzi," saka zvejnieku saimniecības "Zvīņas L" īpašnieks Andris Laukšteins.
Oktobra beigās Briselē lems par zvejas kvotām nākamajam gadam.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
