Šogad aizvadītā vasara bija negaisiem un lietavām bagāta, tomēr kopumā tā bijusi siltāka nekā parasti. Un, neskatoties uz šobrīd aiz loga redzamajām sniega kupenām, vēl oktobrī siltais laiks ļāva peldēties ikvienam, ne tikai auksto pelžu cienītājiem. Silti un karsti laikapstākļi vienmēr ir laba ziņa saldējuma ražotājiem. Tā tas bija arī aizvadītajā vasarā, kad tie novēroja lielāku pieprasījumu pēc aukstā garduma. Kā ir būt saldējuma ražotājam Latvijā, kur siltums ir tikai dažus mēnešus gadā, kas šajā biznesā ir grūtākais, un kādi saldējumi garšo cilvēkiem Latvijā – to lasi šajā "Delfi Bizness" sagatavotajā nozares apskatā.
Daži fakti par Latvijas saldējuma tirgu:
- Latvijas saldējuma tirgus ir visai mazs, bet piesātināts, saka ražotāji.
- Saldējuma cenas Latvijā šā gada novembrī bijušas par 14,9% lielākas nekā 2022. gada novembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
- Pēc "Nielsen" datiem, Latvija ir pēdējā vietā Baltijā pēc saldējuma patēriņa. Latvijā viens iedzīvotājs gadā apēd vidēji 7,7 litrus saldējuma, Lietuvā – 8,2 litrus, bet Igaunijā – 11,7 litrus.
- Ražotāji novērojuši, ka saldējuma ēdāji Latvijā labprāt izmēģina jaunas garšas.
- Latvijā gadā saražo vairāk nekā 15 miljonus litru saldējuma.
- Latvijā saldējumu visvairāk ražo "Rīgas piena kombināts", kas ietilpst "Food Union" koncernā, bet otrajā vietā ir nozares ilgdzīvotājs – "Rūjienas saldējums".
- Pēdējos gados starp ražotājiem aktīvi parādās arī jaunpienācēji, kas piedāvā saldējumus, kas gatavoti ne tikai no to tradicionālās izejvielas – piena, bet arī citiem produktiem.
Saldējuma ēdāji Latvijā var justies izlutināti, pārliecināts "Rūjienas saldējums"
Rūjienas vārds plašākai sabiedrībai saistās ar basketbolistiem brāļiem Bertāniem, kuri nāk no šīs pilsētas, kā arī ar "Rūjienas saldējumu", pateicoties kuram, Rūjiena ieguvusi neoficiālo Latvijas saldējuma galvaspilsētas titulu. Šajā Vidzemes pilsētā saldējums tiek ražots jau vairākas desmitgades, un, lai arī jaunas, mazāk pierastas garšas saldējuma ēdāju vidū ir visai iecienītas, klasiskās vērtības pārspēt ir grūti.
Kopumā saldējuma tirgū Latvijā konkurence ir ļoti sīva, tirgus ir relatīvi mazs, bet piesātināts. No tā lielākie ieguvēji ir patērētāji, uzskata "Rūjienas saldējuma" īpašnieks un valdes loceklis Igors Miezis.
"Tādu sortimentu, kā pie mums veikalos, reti kur Eiropā var atrast. Domāju, ka mūsu cilvēki var justies zināmā mērā izlutināti ar tik lielu piedāvājumu," saka Miezis. Arī cenas, viņaprāt, mazumtirgotājiem Latvijā ir konkurētspējīgas, vērtējot Eiropas mērogā.
Pats "Rūjienas saldējums" Latvijā gan atstāj mazāko daļu no sevis saražotā – aptuveni 70-75% tiek eksportēti. Pie mums arī ceļš līdz lielveikalu plauktiem, pēc Mieža paustā, ir pietiekami grūts.
"Ar eksporta partneriem sadarbība mums ir tāda, ka mēs saražojam to, ko viņi lūdz, un noiets ir tūlītējs, bet, lai kaut ko jaunu ieviestu Latvijas tirgū, ir vajadzīgs laiks, kamēr mēs saldējumus dabūjam lielveikalos. Tas process šeit ir daudz garāks [nekā ārvalstīs]," saka Miezis.
Pasaulē aizvien populārāki kļūst atšķirīgi ēšanas paradumi, piemēram, vegānisms, ēdieni bez cukura, piena produkti bez laktozes. To pamanījis arī "Rūjienas saldējums", cita starpā piedāvājot, piemēram, saldējumu ar rīsu pienu. Tas esot jau kļuvis gana iecienīts saldējuma ēdāju vidū.
Tomēr Miezis uzsver, ka, lai cik atšķirīgi saldējumi tiktu ražoti, galvenā panākuma atslēga veiksmīgam produktam joprojām ir garša. "Lai arī es tā nedomāju, saldējums netiek uzskatīts par pirmās nepieciešamības preci, un cilvēki to parasti pērk, lai baudītu dzīvi. Ja saldējums nesniedz baudu, tad vienalga, cik tas ir bezkaloriju vai cik veselīgs, tas zaudē vispār jebkādu savu nozīmi," saka Miezis.
Latvijas iedzīvotāji pavisam atšķirīgus saldējumus kā jaunumus labprāt izmēģina, tomēr Miezis tos sauc par viengadniekiem un divgadniekiem. "Tās ir tādas modes lietas, kas nāk un iet. Piemēram, melnie saldējumi, saldējumi ar košļeņu garšu vai paukšķiem, kurus vienreiz vai divreiz pamēģina, varbūt kādam iegaršojas, bet klasiskajām vērtībām tie līdzi netur," vērtē Miezis.
2023. gada sezonā, neskatoties uz vienmēr mainīgiem laikapstākļiem, saldējums ir ēsts vairāk, novērojis Miezis. "Statistiski izpētīts, ka pastāv korelācija starp laimes indeksu valstī un saldējuma patēriņu tajā, piemēram, somi ir viena no laimīgākajām tautām ar lielāko saldējuma patēriņu Eiropā. Saldējums burtiskā nozīmē ir laimes nesējs," uzsver Miezis.
"Druvas saldējums" peld pret lielveikalu straumi
Iedzīvotāji Latvijā mīl izmēģināt jaunas saldējumu garšas, tomēr to popularitātes kāpumu var apraut lielveikali, kuri, nesagaidot ļoti labus pārdošanas rādītājus tūlītēji, izlemj šos produktus izņemt no piedāvājuma, "Delfi Bizness" atzīst "Tērvete food", kas ražo "Druvas saldējumu", valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks.
Tirgus ir piesātināts un veikalu iespējas produktu izvietošanā ir ierobežotas, taču "Druvas saldējums" regulāri attīsta sortimentu, ieviešot jaunus saldējuma veidus.
"Ieviešot jaunumus, lielveikali izvērtē pirmos pārdošanas datus, lai pieņemtu lēmumu par produkcijas pastāvīgu virzīšanu tirgū, un dažbrīd mūsu redzējums atšķiras. Tādēļ mēs attīstām savu ražotnes veikalu konceptu, reizē samazinot piegādes ķēdi, kā rezultātā ieguvējs ir patērētājs," saka Muižnieks. Šobrīd "Druvas saldējumam" ir četri šādi veikali – divi Rīgā, viens Saldū un viens Druvā.
Šādus ražošanas veikaliņus "Druvas saldējums" saredz ne tikai kā iespēju patērētājiem iegādāties plašāku saldējumu klāstu, bet arī par zemākām cenām.
Saldējuma ražotājiem nepārtraukti jādomā, kādus jaunumus piedāvāt patērētājiem, atzīst Muižnieks. Turklāt runa nav tikai par garšām, bet, piemēram, arī par saldējuma formām, viņš saka.
"Druvas saldējuma" priekšrocība ir tā, ka iespējams pilnībā izsekot tā ražošanā izmantotajām izejvielām, skaidro Muižnieks. Tā kā uzņēmums ietilpst "Agrolats Grupa" uzņēmumu saimē, piens saldējuma ražošanai tiek iegūts no grupas uzņēmuma AS "Agrofirma Tērvete", kas ir viena no lielākajām piena fermām Baltijā. Līdz ar to svarīgākās izejvielas – piena – kvalitāte ir ērti kontrolējama. "Varam parādīt, kuras ir tās gotiņas, kuras devušas pienu saldējumam," saka uzņēmuma vadītājs.
Tomēr lētas cenas iedzīvotājiem šobrīd mēdz būt svarīgākas nekā kvalitatīvas izejvielas. "Ja cilvēkam neinteresē, ka saldējums ražots no kvalitatīvām izejvielām, tad tas ir pircējs, kurš, visticamāk, skatās uz cenu. (..) Patērētāji šobrīd ir diezgan spiesti skatīties uz cenām, izvēlēties lētāko," atzīst Muižnieks.
Biznesu kopumā Muižnieks raksturo kā "nepavisam vienkāršu". Viņš stāsta, ka ir jābūt ne tikai lielam finansiālo resursu, bet arī intelektuālo un dažādu citu resursu ieguldījumam, lai varētu strādāt šajā nozarē. Konkurence ir sīva, tomēr tas nav vienīgais izaicinājums – Muižnieks min arī darbaspēka trūkumu un, jo īpaši šā brīža apstākļos, izejvielu cenu svārstības un pieejamību.
"Šajā biznesā un ražošanas biznesā kopumā ir ļoti labi jāmāk plānot. Ir jāsaplāno cilvēki, jāsaplāno izejvielas, pārtikas pārdošana, kuru ietekmē sīvā konkurence. Jāmāk visas šīs trīs lietas sabalansēt, lai sasniegtu rezultātu," stāsta Muižnieks.
Tāpat viņš uzsver automatizēšanas nozīmi ražošanas biznesā. Saldējuma nozarē tas esot jo īpaši svarīgi, jo saldējums ir sezonāls produkts. "Šobrīd izvērtējam efektivizācijas iespējas, lai ražošanas procesi būtu pēc iespējas automātiski," skaidro Muižnieks.
Aizvadīto sezonu Muižnieks vērtē kā aktīvu. Ieviesti dažādi jauni "Druvas saldējuma" produkti, atvērts jauns ledus ražošanas cehs, uzsākot ledus ražošanu, paplašināts ražotnes veikalu koncepts, kā arī sākts aktīvs darbs eksporta attīstībā.
"Šogad piedalījāmies arī lielākajā pārtikas izstādē "Anuga 2023" Ķelnē, Vācijā, kur guvām jaunus kontaktus starptautiskai sadarbībai un prezentējām mūsu novitāti – suņiem draudzīgu saldējumu, kura sastāvs ir īpaši piemērots mūsu četrkājainajiem draugiem," stāsta Muižnieks.
Meklējot unikalitāti tirgū, kā arī pētot starptautiskus tirgus datus jaunās kategorijās, "Tērvete Food" nolēma ieviest inovatīvu produktu sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes zinātniekiem. Vēl jāpabeidz komercializācijas formalitātes, un pavisam drīz Baltijā pirmais mīluļu saldējums nonāks veikalu plauktos.
Cīņa par pirktspējas atjaunošanu – "Food Union"
Saldējums ir rentabls, bet arī ļoti jutīgs produkts attiecībā uz cenu izmaiņām, jo tā ražošanā izmanto virkni izejvielu un iepakojumu, kuru cenas pēdējo gadu laikā strauji mainās. Tas sagādājis grūtības arī "Food Union", kas ir lielākais saldējuma ražotājs Latvijā. Pēc starptautiskās tirgus izpētes aģentūras "Nielsen" datiem, tam pieder vairāk nekā 50% Latvijas saldējuma tirgus un koncerns gadā saražo ap 6000 tonnu saldējuma.
"Food Union" komercdirektore Latvijā Irēna Holodnaja saka, ka saldējums ir izteikti sezonāls produkts, kura noiets vasarā pieaug vairākas reizes salīdzinājumā ar ziemu. Tieši tādēļ tā ražošana pieprasa rūpīgu ražošanas plānošanu, izejvielu un iepakojuma inventāra uzturēšanu, kā arī gatavās produkcijas inventāra uzturēšanu, lai operatīvi reaģētu uz pēkšņu pieprasījumu, kā tas gadās īpaši karstās vasaras dienās, skaidro Holodnaja.
"Tas viss nozīmē papildu ražošanas, uzglabāšanas un transporta izmaksas, taču mums kā piena produktu ražotājam to izdarīt ir vieglāk, nekā mazākiem ražotājiem," saka "Food Union" komercdirektore Latvijā.
Tomēr augstā inflācija pērn ietekmējusi arī "Food Union". "Bija elastīgi jāreaģē un jāpieņem lielās cenu izmaiņas izejvielām, iepakojumam, energoresursiem. Piemēram, iepakojuma materiālu cena pieauga par apmēram 40%, energoresursi sadārdzinājās vairākas reizes, cukuram un stabilizatoriem cena pieauga vismaz divas reizes," stāsta Holodnaja.
Viņa skaidro, ka ļoti liela pozīcija produkcijas pašizmaksā ir svaigpiens, kura vidējā cena 2022. gadā (47,9 eiro par kilogramu) palielinājās par 49% salīdzinājumā ar 2021. gada vidējo cenu. Bija arī izteikti ekstremāli mēneši, kad svaigpiena sadārdzinājums sasniedza pat 66%.
Tādējādi produktu cena veikalos pieauga par vidēji 20%, lai gan reālais pašizmaksas pieaugums bija no 40 līdz 90% atkarībā no produktu kategorijas. "Tas nozīmē, ka pusi no reālām izmaksām mēs uzņēmāmies uz sevi," saka Holodnaja.
Neskatoties uz to, saldējuma noiets samazinājās par vairāk nekā 20%. Tas, kā uzsver Holodnaja, ir ļoti bīstams kritums, jo atstāj vēl tālāku negatīvu iespaidu uz produktu pašizmaksu. "Jo mazāk produktu ražojam, jo augstāka pašizmaksa tiem," viņa saka.
Šobrīd visi pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji cīnās par pirktspējas atjaunošanu, tādēļ veikalos novērojamas lielas atlaižu akcijas, piebilst Holodnaja.
Arī mazie atrod savu nišu
Savu nišu visai veiksmīgi ir atraduši arī mazāki saldējumu ražotāji, tai skaitā mājražotāji. Šķiet, ka tikai retos pilsētas svētkos nebūs atrodams "Skrīveru mājas saldējuma" stends, bet dažādos lauku labumu tirdziņos mazo ražotāju un mājražotāju gatavoto saldējumu klāsts ir gandrīz vai plašāks nekā lielveikalu plauktos. Ēdiena piegādātāja "Wolt" lietotnē atpazīstamību ieguvis "Molberts" saldējums, kuram ir arī vairākas tirdzniecības vietas Rīgā.
Starp ražotājiem, kuri savu ceļu sākuši tieši tirdziņos un izvadājot saldējumus klientiem uz mājām, var minēt SIA "Avenei". Uzņēmums dibināts 2017. gadā, strauji attīstījies un vairs neaprobežojas tikai ar pilsētas svētkiem un gardumu piegādi uz mājām. "Avenei" saldējumi jau labu laiku atrodami visos lielāko mazumtirgotāju veikalos.
Par straujo izaugsmi liecina arī uzņēmuma finanšu rādītāji. Ja 2017. gadā SIA "Avenei" strādāja ar 3550 eiro apgrozījumu, tad 2021. gadā uzņēmuma apgrozījums jau pārsniedza 542 tūkstošus eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums kritās, tomēr tas joprojām sasniedza vairākus simtus tūkstošus eiro.
Kā par uzņēmuma attīstību vairākās intervijās stāstījis "Avenei" izveidotājs Dāvis Dudelis, ar saldējumu gatavošanu viņš sākotnēji eksperimentējis mājas apstākļos, pirmos produktus piedāvājot draugiem un radiem. 2019. gada nogalē pirmie "Avenei" saldējumi nonāca "Rimi" veikalos, un pēc tam sākusies straujā uzņēmuma izaugsme.
Tomēr ne visi "raujas" uz lielveikaliem, tirgošanos atstājot pamatā tikai piegādēm. Starp tādiem varētu minēt, piemēram, "Albertīnes saldējumu". To ražo privātpersona, kas reģistrējusies kā pašnodarbinātais. Šie saldējumi ir īpaši jāpasūta vai vasarās jāmeklē tirdziņos, "Rimi" vai "Maxima" saldētavās šo saldējumu neatrast.
Ir vēl citi mazie uzņēmēji, kam neliels apgrozījums un relatīvi mazs saražotās produkcijas apjoms nav bijis šķērslis iegūt popularitāti saldējumu gardēžu vidū. Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā kā piena produktu mājražotāji reģistrēti vismaz pieci saldējuma ražotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
