'Personība biznesā': Dainis Bērziņš. Domās dzīvot vismaz gadu uz priekšu

"Grūtākā daļa no manas ikdienas ir domās dzīvot vismaz gadu uz priekšu," sarunā ar "Delfi Bizness" saka Dainis Bērziņš, atsaucoties uz ekonomikas cikliskumu. 

Viena no būvniecības nozares īpatnībām ir tā, ka projekti tiek realizēti vairāku gadu laikā un "pašreizējās aktualitātes" viena objekta laikā var nomainīties par 180 grādiem pat vairākas reizes, viņš stāsta, pēdējo gadu darbības vidi raksturojot kā izaicinājumiem bagātu.

Brīvajā laikā biznesa vadītājam patīk izturības sporta veidi, jo tie atgādina – lai cik grūta ir distance, soli pa solim var tikt līdz mērķim.

Ik svētdienu lasītājus iepazīstinām ar uzņēmējdarbībā aktīviem cilvēkiem. Citas "Personība biznesā" sarunas atradīsiet šeit.

Kādas ir pašreizējās aktualitātes uzņēmumā un nozarē, kurā darbojaties?  

Viena no būvniecības nozares īpatnībām ir tāda, ka projekti tiek realizēti vairāku gadu laikā un "pašreizējās aktualitātes" viena objekta laikā var nomainīties par 180 grādiem pat vairākas reizes. Spilgts piemērs ir kaut vai pēdējo gadu notikumu virkne – Covid-19 ierobežojumi, valdību un centrālo banku ekonomikas "pārstimulēšana", straujš patēriņa pieaugums, Ukrainas karš un tam sekojošās problēmas ar piegādes ķēdēm visā pasaulē, inflācija un būvniecības izmaksu lēciens par 30%, centrālo banku procentu likmju celšana un tai sekojošais būvniecības apjomu kritums visā Eiropā. Diezgan toksisks kokteilis, kura ietekme vēl pilnībā nav redzama.  

Papildus ikdienas operatīvajām lietām nedrīkst aizmirst par ilgtermiņa tendencēm – digitalizācija un BIM (būvniecības informācijas modelēšana). Būves kļūst tehnoloģiski sarežģītākas, un attiecīgi lielāks ir rūpnīcā ražoto elementu īpatsvars. Un tam visam ir jābūt ilgtspējīgam, ar pēc iespējas mazāku CO₂ "pēdu".  

Kopumā ļoti izaicinoša vide, kurā būtiski ir paturēt redzeslokā visus šos apstākļus un meklēt risinājumus.  

Darbam cilvēks velta lielu daļu no savas dzīves. Kāpēc strādājat tieši šajā jomā?  

Man ir finanšu izglītība, un pirms UPB strādāju auditoru kompānijā. Galvenokārt izvēlējos nevis jomu, bet uzņēmumu – vietējā kapitāla, ražojošs, eksportējošs uzņēmums, kas lielāko pievienoto vērtību rada ar zināšanām, jaunu produktu attīstību.