Algas Latvijā aug strauji – šogad prognozēts kāpums par 11,5%, kam sekos 8,0% un 7,5% kāpums tuvākajos gados. Spēcīgs algu kāpums un zema inflācija ir labas ziņas darba ņēmējam, ekonomikas apskatā secina "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Reālā alga pēc pērnā gada straujā krituma jau šā gada vidū sākusi augt, bet iepriekšējo pīķi algas pirktspēja sasniegšot vien nākamā gada otrajā pusē.
Patēriņa atgūšanos kavēs nelielā pasliktināšanās darba tirgū, ko banka prognozē šī gada nogalē un 2024. gada pirmajā pusē.
Līdz šim bezdarbs saglabājies zems. Tomēr uzņēmēji sastopas ar rūkošu pieprasījumu, cenas vairs celt nevar, bet spiediens celt algas saglabājas liels, un nesen uzkrātā peļņas "tauku kārtiņa" sākusi dilt. Tas viss liekot domāt, ka vakanču būs mazāk, un no kādiem darbiniekiem var nākties atvadīties.
Bezdarba kāpums gan tiek prognozēts salīdzinoši ļoti neliels – darba meklētāju īpatsvars sasniegs 6,8% augstākajā punktā 2024. gada sākumā. Bet, jau sākot ar nākamā gada vidu, darba tirgus situācija atkal palēnām uzlabosies.
Ekonomika – stagnācijā
Latvijā ekonomika ir stagnācijā – šogad prognozēts 0,4% kritums IKP. Situācija pie mums ir līdzīga kā Lietuvā (-0,3% 2023. gadā), bet nedaudz labāka nekā Igaunijā (-2,5%), kur jau septiņus ceturkšņus pēc kārtas vērojama lejupslīde.
Patēriņš nav spēcīgs, bet šobrīd nav arī vērojams ļoti straujš tā kritums. Mazumtirdzniecība sarūk gan pārtikas, gan nepārtikas sadaļās, bet pakalpojumu pusē ir drīzāk sabremzējušies pieauguma tempi.
"Swedbank" karšu dati, kas koriģēti ar cenu izmaiņām, liecina, ka pēdējos mēnešos salīdzinājumā ar pērno gadu turpināja augt iegādātie elektronikas apjomi, klienti vairāk izmantojuši izglītības pakalpojumus un nodevušies hobijiem, vairāk apmeklēti restorāni. Nemainīgi saglabājušies frizieru un skaistumkopšanas salonu apmeklējumi. Iedzīvotāji mazāk dodas ceļojumos, nakšņo viesnīcās, uzlabo mājokli.
Vairākos aspektos sliktākais punkts jau ir pāri, secina banka. Augstās cenas bremzē patēriņu, bet labā ziņa – pēdējos mēnešos pat redzams neliels vispārējā cenu līmeņa sarukums, kas nozīmē, ka situācija stabilizējas.
Cenu kritumi tikuši novēroti gan mājokļa izmaksās, gan pārtikas cenās, gan pat pakalpojumu cenās. Tomēr ilgstošu un visaptverošu deflāciju "Swedbank" neprognozē – cenas pēc 9% kāpuma šogad, augs par ļoti mēreniem 1,8% un 2,5% attiecīgi 2024. un 2025. gadā.
Lasi arī:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
