DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021. gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026. gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.
Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā.
"Izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs – tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu izved bez maksas, bio atkritumus šobrīd izved par 20% lētāk, nekā nešķirotos sadzīves atkritumus, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja Nikolajevs.
Izmaiņas DRN skar visu Latvijas atkritumu apsaimniekotāju nozari, kā rezultātā atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs arī galapatērētājiem. Savukārt, šķirojot iedzīvotāji savus atkritumu apsaimniekošanas rēķinus var samazināt par 20-30%.
No 2024. gada 1. janvāra visā Latvijā bio atkritumu šķirošana būs obligāta. Pārmaiņas neskars mājsaimniecības, kuras atkritumus šķiro savās komposta kaudzēs.
"Bioloģiskie atkritumi veido līdz pat 30-40% no sadzīves atkritumiem, līdz ar to šī ir vēl viena iespēja samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu. Tas, ko pēdējā gadā redz atkritumu apsaimniekotāji, – izaicinājums ir tieši daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju uzrunāšana, izglītošana un motivēšana šķirot bio atkritumus – lielākais apjoms veidojas tieši tur," uzsver Nikolajevs.
Eiropas Savienības (ES) vidējais mājsaimniecību atkritumu šķirošanas rādītājs 2021. gadā bija 49,6%, Latvijā – 44,1%.
Savu artavu situācijas uzlabošanā dos arī ražotāju atbildības sistēmas, kas stāsies spēkā no 2024. gada vidus. Proti, paplašinātā ražotāju atbildības sistēma par apgrozībā laisto plastmasu, kuras mērķis maksimāli savākt atpakaļ visu Latvijas tirgū laisto plastmasu, kā arī tekstilam, jo šī industrija ir viena no tām, kas rada būtisku vides piesārņojumu.
Nikolajevs gan piebilst, ka ražotāju atbildības sistēma nenozīmē, ka visa atbildība pāriet tirgotāju un ražotāju pusē. Lai šīs sistēmas tiešām darbotos, ir būtiska arī iedzīvotāju loma – šķirojot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
