Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ieviesa vēl nebijušas sankcijas. Tās vērsa pret krievu politiķiem un uzņēmējiem, kas guvuši labumu no Vladimira Putina režīma un to atbalstījuši. Arī gruzīnu minerālūdens "Borjomi" piederēja sankcionētiem oligarhiem. Latvijas tīkli darījumus ar "Borjomi" pa tiešo pārtrauca. Tagad minerālūdens veikalu plauktos nonāk ar starpnieku palīdzību, un Ģenerālprokuratūra pārbauda, vai tas ir legāli, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Pēc kara sākuma Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.
2006. gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. To pamatoja ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm – minerālūdeni "Borjomi". Nevienā citā valstī aizdomas par zemu kvalitāti neradās. 2013. gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa". Importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū – Krievijā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviestas starptautiskas sankcijas pret simtiem Krievijas politiķu un Kremlim pietuvinātu oligarhu, arī četriem "Alfa grupas" īpašniekiem": Mihailu Fridmanu, Germanu Hanu, Alekseju Kuzmičevu un Latvijas dubultpilsoni Pjotru Avenu. Kā ziņo Gruzijas mediji, "Borjomi" ražotnē darbs apstājās.
Jau dažus mēnešus vēlāk "Alfa grupa" bez maksas nodeva nepilnus 8% uzņēmuma daļu Gruzijas valdībai. Sankcionēto oligarhu firmai paliek 49,99% akciju.
Latvijā "Rimi" un "Maxima" veikalu ķēdes šo minerālūdeni netirgo. "Rimi" to pamato ar ētiskiem apsvērumiem.
Mazākās veikalu ķēdēs "Borjomi" aizvien ir plauktos. Tas atrodams "Mego", arī tirdzniecības ķēdēs "Lats", "Elvi" un citos. To nopirkt var arī dzērienu bodēs "Spirits & Wine", "Alko Outlet" un "Latvijas Balzama" veikalos un pat "Cenu klubā". "Borjomi" pārdod arī firmas, kas specializējas biroju apgādē, piemēram, "Augļu serviss". Minerālūdens pieejams pat Ministru kabineta kafejnīcā.
Veikalu tīklā "Top!" "Borjomi" arī ir pieejams. Tā pārstāvji informē, ka pagājušā gada maijā tīkls pārtrauca šo produktu tirgot. Bet tagad atraduši piegādātāju, ko neuzskata par sankcijām pakļautu.
"Ņemot vērā liegumu norēķināties par preci ar minēto Gruzijas uzņēmumu, sadarbība tika pārtraukta. 2022. gada decembrī, balstoties uz lielo pieprasījumu no pircējiem un "Borjomi" īpašnieku struktūras maiņu, tika nolemts uzsākt sadarbību ar Latvijas uzņēmumu "Konig Distribution", kas veikaliem "top!" piegādā Gruzijā ražoto "Borjomi" ūdeni," skaidro veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.
Arī pārējie veikalu tīkli informē, ka šo produktu iegādājas no izplatītāja "Konig Distribution". Tas uzsver, ka stingri ievēro Eiropas Savienības un Latvijas likumus, un "Nekā personīga" iesaka sazināties ar "Borjomi" oficiālo pārstāvi Latvijā – Lietuvas uzņēmumu "IDS Borjomi Europe".
"Ir ierobežotas darbības ar akcijām un īpašuma daļām, un tas arī viss, bet visas darbības ir atļautas. Mūsu gadījumā ir pieņemts īpašs lēmums Ir pat izdota atļauja strādāt Lietuvas teritorijā - pieņemt maksājumus, veikt maksājumus un izplatīt produktus. Tāpat Latvijā "Borjomi" nekad nav bijis sankcionēts vai kaut kas tamlīdzīgs," saka "IDS Borjomi Europe" pārstāvis Latvijā Gastons Galenieks.
"Borjomi" minerālūdeni Baltijā importē Lietuvas uzņēmums "IDS Borjomi Europe". Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta mājas lapā publicētā informācija liecina, ka šīs firmas aktīvi ir iesaldēti, jo to kontrolē Eiropas sankciju sarakstā iekļautie Fridmans, Hans, Kuzmičevs un Avens.
Šomēnes Ģenerālprokuratūra uzdevusi VID pārbaudīt, vai "Borjomi" tirdzniecība nav sankciju pārkāpums. Pārbaude sākta pēc krievu aktīvista Dmitrija Savvina iesnieguma. Viņš savulaik publiski kritizēja Krimas aneksiju, tādēļ pret viņu Krievijā tika sākta politiska vajāšana. 2015. gadā viņš lūdza politisko patvērumu Latvijā.
Eiropā sankcionētām personām piederoši uzņēmumi var turpināt strādāt tikai tad, ja tie var nodrošināt, ka šiem cilvēkiem kompānijā nav kontroles un ka viņi no tās negūst nekādu labumu.
Sankcionētā krievu uzņēmēja Alekseja Mordašova Latvijas uzņēmums "Severstal Distribution", piemēram, kopā ar saistītiem uzņēmumiem Eiropā pilnībā nonācis pie jauniem īpašniekiem Itālijā. Samaksu par iegādi viņi iemaksājuši īpašā depozīta kontā, kas būs iesaldēts tik ilgi, kamēr pret Mordašovu būs spēkā sankcijas.
Kā tiek kontrolēts tas, vai ienākumi no "Borjomi" pārdošanas nenonāk pie sankcionētajiem uzņēmējiem, publiskas informācijas nav. Saskaņā ar VID Muitas pārvaldes datiem, kopš pagājušā gada vasaras nav bijuši gadījumi, kad sankcijām pakļauti uzņēmumi būtu mēģinājuši Latvijā ievest minerālūdeni "Borjomi" . Taču Latvijas muita kontrolē tikai to, kas tiek vests pār valsts ārējo robežu. Preces, kas tiek ievestas no Lietuvas, netiek kontrolētas.
"Borjomi" pārstāvis Latvijā uzsver, ka minerālūdens ir ražots Gruzijā un tā izplatīšanu vada ofiss Ukrainā. Viņš arī noliedz, ka piegāžu pārtraukums pagājušajā gadā bija jebkādā veidā saistīts ar sankcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
