Ziemassvētku tirdziņš Vecrīgā - 12
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Ja es leju sveces vai grebju koka karotes un tirgoju tās Latvijā, tikpat labi es to varu darīt arī Vācijā, Spānijā un citās Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs bez papildu atļaujām – tā vienkāršoti varētu raksturot preču savstarpējās atzīšanas principu. Tas aiztaupa uzņēmējiem, kas vēlas importēt savu preci, daudz liekas birokrātiskas jezgas.

Pats princips jau ir salīdzinoši sens, bet allaž kaut kas palika nenoregulēts, neskaidrs, notika strīdi un pārpratumi. Šī brīža "Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/515", no kuras izriet minētais princips, ir visplašākā un visaptverošākā. Un tomēr – lai gan Ekonomikas ministrija un tirgus uzraudzības iestādes daudz par to stāstījušas, Latvijā arvien ir uzņēmēji, kuriem vēl nav zināms par šo principu un regulu, kas visnotaļ atvieglo dzīvi un darbu un atbrīvo no daudzām "papīru būšanām".

"Eiropas Savienībā mēs iestājamies par četrām brīvībām: brīvu preču kustību, pakalpojumu kustību, personu kustību un kapitāla kustību. Uz papīra tās noteiktas jau 1993. gadā, bet dabā jau viss tik vienkārši nav. Regula palīdz nodrošināt pirmo no minētajām. Ja produkts ir likumīgi laists brīvā apgrozībā vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tas var tikt pārdots arī jebkurā citā dalībvalstī, neveicot papildu procedūras," skaidro Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītāja Jolanta Reinsone. Jāuzsver, ka šī brīža regulā, kas stājās spēkā 2020. gada 19. aprīlī, iekļauti arī lauksaimniecības produkti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!