Nodokļu parādi spiež 'Michelin' ceļveža restorānus Latvijā  (5)

Kā vienu no risinājumiem, kas atvieglotu ikdienas darbu restorāniem, nozare vairākkārt izcēlusi nepieciešamību samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) sabiedriskajā ēdināšanā. Atbildīgā – Ekonomikas – ministrija ar šādu iniciatīvu pagaidām vēl nesteidzas, tomēr diskusijas tikšot turpinātas.

Jūrmalas restorāns "36. līnija" ir viens no tiem, kas iekļauts jaunākajā "Michelin Guide" ceļvedī. Tā apsaimniekotājam – SIA "Apettite36" – līdz šim brīdim uzkrāts ievērojams nodokļu parāds, sasniedzot teju pusmiljonu eiro.

Restorāna lielākais īpašnieks, valdes loceklis un šefpavārs Lauris Aleksejevs "Delfi Bizness" atzīst, ka nodokļu parāds lielā mērā izveidojies Covid-19 pandēmijas dēļ.

Viņš gan uzsver, ka uzņēmumam ir nodokļu nomaksas grafiks un parāds tiek maksāts, kā arī aicināja vērtēt nomaksātos nodokļus pret apgrozījumu. "Lursoft" informācija liecina, ka pērn "Apettite36" kopumā nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 612 tūkstošus eiro.

"Covid laikā valsts atbalsts nodokļu maksātājiem bija labs un mēs to ļoti novērtējām. Taču piešķirtās atbalsta summas izlietošanas noteikumi bija ļoti šauri un neelastīgi," uzskata Aleksejevs.

Viņš atzīst, ka valsts piešķirto naudu būtu "labprāt atlicis zeķītē grūtākiem laikiem", tomēr atbalsta noteikumi paredzēja, ka tā ir jāiztērē noteiktā laikā. Uzņēmums iegādājās jaunus ledusskapjus, automašīnas preču pārvadāšanai un izremontēja virtuvi. "Ieguldījām savā nākotnē un attīstībā. Tomēr, ja es šobrīd tās mantas varētu pārdot, es droši vien lielu daļu sava parāda varētu nomaksāt, bet vēl kādam laikam ir jāpaiet, lai to drīkstētu darīt," stāsta Aleksejevs.

Covid-19 pandēmijas laikā bijuši arī daudzi ēdinātāji, kas nolēmuši darbu pārtraukt, bet darbiniekus – atlaist pavisam. "36. līnija" tā nav rīkojusies – restorāns darbojies, cik tas bija atļauts, ēdināšanu piedāvājot dažādos veidos. Daļa darbinieku tomēr saņēma dīkstāves pabalstu, jo viņu iesaiste restorāna darbībā tobrīd nebija nepieciešama.

"Valsts viņiem maksāja līdz 1000 eiro lielas algas, kas bija labi, bet sociālās iemaksas par šiem darbiniekiem vajadzēja veikt uzņēmumiem pašiem," stāsta Aleksejevs. Viņš atzīmē, ka tādējādi uzņēmumam nācās maksāt vairākus simtus eiro sociālajās iemaksās par darbiniekiem, kas neko neražo.

Aleksejevs atzīst, ka tad, ja varētu laiku pagriezt atpakaļ, viņš darbiniekus būtu atlaidis. "Un tā uzkrājās šie Covid laika parādi, kas joprojām nāk līdzi. Esam zināmu daļu atmaksājuši, bet, ja Covid parādu varētu norakstīt vai atlikt, piemēram, uz desmit gadiem, tad tas noteikti nebūtu tik liels," viņš uzsver.

Rīgā ir aptuveni pieci līdz septiņi restorāni ar stabilu klientu plūsmu ikdienā, novērojis Aleksejevs. Pārējiem klientu skaits ir ļoti mainīgs, tādēļ šajā nozarē strādājošajiem ir ļoti grūti kaut ko plānot, viņš uzsver.

"Mēs strādājam ar svaigu pārtiku. Nu, nevaru es precīzi prognozēt, cik daudz to man vajadzēs, piemēram, nedēļai," saka Aleksejevs.

Veiksmīgāku darbību restorāniem apgrūtina arī darbaspēka trūkums. "Nav no kā izvēlēties darbiniekus! Jāņem pirmais, kas nāk, bet jautājums – cik tādi darbinieki ir produktīvi? Nav produktīvi! Viņi nespēj pieražot to, ko vajadzētu," atzīst Aleksejevs.

Bez "36. līniju" pārvaldošā restorāna, 19. decembrī nodokļu parādnieku sarakstā bija vēl seši "Michelin" ceļvedī nokļuvušie restorāni. Starp viņiem arī Cēsu restorāna "KEST" pārvaldnieks SIA "Jansons un partneri". Uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis, šefpavārs Māris Jansons "Delfi Bizness" novembra beigās atzina, ka nodokļu slogs pret darbu, ko iegulda restorāni, "ir anormāls".

Viņš uzsvēra, ka nodokļu godprātīga nomaksa ir sirdsapziņas un konceptuāls uzņēmējdarbības jautājums.

"Domāju, ka nozarē tā [ēnu ekonomika] ir problēma, katrs mēģina kaut kā izturēt. Jautājums tikai, kurā "frontē" tas notiek – ar darbiniekiem vai kā citādi. Ja tu gribi pelnīt vairāk nekā 7%, 8% [no apgrozījuma], tad ir jādara kādas manipulācijas," norādīja Jansons.

Strādājot godīgi, naudas attīstībai faktiski neesot. "Man, maksājot godprātīgi, ir izveidojies nodokļu parāds. Pats esmu "pa nullēm"," sacīja Jansons.

Nodokļu parādnieku sarakstā vismaz vienu dienu pēdējā gada laikā ir bijuši gandrīz visi "Michelin Guide" atzinību guvušo Latvijas restorānu pārvaldnieki, izņemot divus – SIA "Aqua Luna", kam pieder restorāns ar tādu pašu nosaukumu, un SIA "Jauniela 25/29", kas apsaimnieko restorānu "Neiburgs".

Arī vienīgais "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāns – "Max Cekot Kitchen" – vēl oktobra beigās valstij bija parādā 13,5 tūkstošus eiro, liecina Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informācija. Kopš 25. oktobra uzņēmums vairs nav VID apkopotajā nodokļu parādnieku sarakstā.

"Delfi Bizness" vērsās arī pie citiem restorāniem ar jautājumu par iemesliem, kādēļ tiem izveidojušies nodokļu parādi, bet tie nesniedza atbildes.

Jāatzīmē, ka situācija ar nodokļu nomaksu ir ļoti mainīga. Nodokļi un nodevas, kas maksājami vienotajā nodokļu kontā, ir jāsamaksā līdz katra mēneša 23. datumam. Ja samaksa līdz tam nav veikta, tad nākamajā dienā tas uzskatāms par parādu un tiek atspoguļots parādnieku datubāzē. Savukārt, ja nodokļu parāds dažas dienas pēc tā izveidošanās tiek samaksāts, tad, protams, attiecīgi uzņēmums no parādnieku saraksta tiek izņemts.

Nozare jau sen prasa PVN likmes samazināšanu sabiedriskajai ēdināšanai, to iepriekš "Delfi Bizness" arī sacīja Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš pauda, ka samazinātais PVN sabiedriskajai ēdināšanai ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Tas palīdzēšot mazināt ēnu ekonomiku. Arī Eiropas Parlamenta PVN direktīvā sabiedriskā ēdināšana ir viena no nozarēm, kurai iesaka piemērot samazināto PVN.

"Ir nepieciešami politiski drosmīgi lēmumi, tomēr mūsu politiķi to neredz. Tā ir skumja tendence," sacīja Jenzis.

Ekonomikas ministrijā "Delfi Bizness" pauda, ka būtu nepieciešams vērtēt samazinātās PVN likmes no 21% uz 12% piemērošanu ēdināšanai, taču tas būtu uz laiku.

Ministrijā piekrīt, ka PVN samazināšana nozares uzņēmumiem dotu iespēju uzlabot apgrozāmo līdzekļu plūsmu un spēju investēt attīstībā. Tāpat tas varētu motivēt uzņēmējus arī maksāt nodokļus.

Līdz ar to ir nepieciešams turpināt darbu pie izvērtējuma par samazinātā PVN piemērošanu ēdināšanas nozarei. Vienlaikus gan Ekonomikas ministrija konkrēti neatbild, vai ko tādu tuvākajā laikā varētu rosināt izskatīšanai valdībā.

"36. līnijas" šefpavārs Aleksejevs uzsver, ka samazināts PVN ēdinātājiem dotu vairāk brīvu līdzekļu. "Kam? Lai samaksātu tās pašas sociālās iemaksas un, lai cilvēki saņemtu adekvātas summas. Lai nevajadzētu uzņēmējus "dzīt pazemē". Lai, nostrādājot motosezonu ar izbraukuma tirdzniecību, kases aparāts netiktu iemests Gaujā," komentē Aleksejevs.