81 gada vecumā miris Vācijas bijušais finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble), kurš palīdzēja eirozonai pārvarēt parādu krīzi, vēsta BBC.
Viņam arī bija būtiska loma sarunās par Vācijas atkalapvienošanos pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā. Pēc tam viņš pārdzīvoja garīgi nestabila uzbrucēja mēģinājumu viņu nogalināt.
Lai gan nekad nav bijis kanclers, Šeible tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Vācijas pēckara politiķiem. Pašreizējais kanclers Olafs Šolcs paudis, ka Vācija ir zaudējusi "asu domātāju, kaislīgu politiķi un kareivīgu demokrātu".
Tomēr daudziem grieķiem viņš bija naidīga figūra eirozonas parādu krīzes laikā, jo Šeible bija viņu valstij uzspiestās ārkārtīgi nepopulārās taupības programmas arhitekts.
Šeible konservatīvajai CDU partijai pievienojās 1965. gadā un septiņus gadus vēlāk, 30 gadu vecumā, iekļuva Bundestāgā. Būdams Rietumvācijas iekšlietu ministrs, viņš Austrumberlīnē līdzparakstīja līgumu, kas 1990. gada augustā apvienoja valsti. Vēlāk viņš atkalapvienošanos nosauca par "manas politiskās dzīves augstāko punktu".
Deviņas dienas pēc Vācijas oficiālās atkalapvienošanās viņš vēlēšanu kampaņas pasākuma laikā tika ievainots un līdz mūža galam pārvietojās ratiņkrēslā. Pēc laika viņš atgriezās uz publiskās skatuves ar dedzīgu aicinājumu atkalapvienotās valsts galvaspilsētu pārcelt no Bonnas uz Berlīni.
1998. gadā viņš kļuva par CDU vadītāju, līdz 2000. gadā partijas ziedojumu skandāla laikā to pārņēma Angela Merkele. Kļūstot par Vācijas kancleri 2005. gadā, viņa Šeibli vispirms iecēla par iekšlietu ministru, bet vēlāk par finanšu ministru, un viņš astoņus gadus pievērsās Vācijas budžeta līdzsvarošanai.
Viņš 2014. gadā panāca Vācijas tā dēvēto schwarze Null jeb "melno nulles budžeta deficītu", un viņu uzskatīja par virzītājspēku taupības politikai eirozonā, reaģējot uz 2008. gadā sākušos parādu krīzi.
"Grieķijas parādu krīze un tās izraisītās krīzes ir skaidrs brīdinājums Eiropas politikas veidotājiem neļaut valsts parādam uzkrāties bezgalīgi," viņš 2011. gadā teica Eiropas Parlamentam.
Viņš arī ierosināja Grieķijai atteikties no eiro, lai gan Atēnas to noraidīja. Grieķijai saņemot trīs starptautiskus glābšanas aizdevumus, palielinājās nodokļi, tika samazinātas algas un pensijas un strauji pieauga bezdarbs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
