Enerģētika Eiropā kopumā ir spējusi pārsteidzoši īsā laikā mainīt kursu un nodrošināt sevi, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Eiropas un arī Latvijas dabasgāzes krātuves šajā gadā ir piepildītas vairāk nekā jebkad agrāk. Līdz ar to dabasgāzes cena ir ne tikai normalizējusies, bet pat samazinās, un tirgū ir iespējams veikt izdevīgus darījumus, sacīja Čakste.
Arī "Latvenergo" ir laikus nodrošinājies ar dabasgāzi šai apkures sezonai, kā arī tuvākajiem trim gadiem.
"Ja runājam par tuvākajām sezonām, drošības jautājumi ir sakārtoti. Taču ir steidzami jāķeras klāt ilgtermiņa energonodrošinājumam, kas galvenokārt nozīmē neatkarīgu atjaunojamo energoresursu (AER) jaudu attīstīšanu," norādīja Čakste.
Viņš uzsver, ka katra Baltijas valsts ir ieinteresēta savās jaudās un nacionālais aspekts nav mazsvarīgs, jo tikai savā valstī un ar savas valsts ieguldījumu laikus attīstītas AER jaudas nodrošinās ne tikai drošību un zemāku cenu, bet arī to, ka eksporta tirgos nopelnītais paliks pašu valstī, nevis ārvalstu investoriem. Attīstīt savas AER jaudas nozīmē domāt valstiski.
Vienlaikus Čakste norādīja, ka šis gads "Latvenergo" ir aizvadīts ar plusa zīmi - visos galvenajos mūsu darbības rādītājos ir pieaugums.
Augstā pietece Daugavā šajā gadā ļāva saražot pēdējā divdesmitgadē lielāko elektroenerģijas daudzumu hidroelektrostacijās (HES) un kopumā šī gada trīs ceturkšņos ir saražots par 46% vairāk elektroenerģijas nekā pērn, nodrošinot 34% no visa Baltijā saražotā.
Arī termoelektrocentrāles (TEC), pateicoties labvēlīgākai situācijai gāzes tirgū, šogad ir strādājušas divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat arī par 23% ir pieaudzis pārdotās elektroenerģijas apjoms, īpaši to eksportējot, jo katra trešā gigavatstunda (GWh) ir pārdota ārpus Latvijas. Vienlaikus šajā gadā par 31% audzis klientu skaits ārpus Latvijas.
Čakste norāda, ka vienlaikus arī aug jaunie biznesi saules enerģijā un elektrouzlādē. Attiecīgi rezultātu pieaugums visās darbības jomās atbilstoši sekmējis ieņēmumus un peļņu 2023.gadā.
Savukārt 2024.gadā "Latvenergo" plāno turpināt izaugsmi, atklājot saules parkus, turpinot vēja parku izveides procesu, paplašinot elektroauto uzlādi un joprojām labākajā veidā ražojot elektroenerģiju Daugavas HES un Rīgas TEC. Tuvākajos divos gados plānots izbūvēt ap 300 megavatu (MW) saules parkus Lietuvā. Tāpat arī uzņēmumam ir plāni Latvijā un Igaunijā, par kuriem paredzēts ziņot tuvākajā laikā.
Čakste sacīja, ka nākamais gads ir būtisks, lai sagatavotos Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēma sinhronizācijai ar Eiropas sistēmu, kas plānota 2025.gada februārī.
"Tas ieviesīs diezgan daudz izmaiņu enerģijas tirgū, kā arī pavērs vairāku līdz šim nebijušu pakalpojumu potenciālu. Kopumā tā ir laba zīme, ka papildus tam, ka vairs netiek pirkta elektrība no austrumu kaimiņiem, tiks pārrauta arī pēdējā nabas saite, pievienojot mūs Eiropas saimei," sacīja Čakste.
Papildus "Latvenergo" ieplānotas investīcijas, kas pievienos vērtību mūsu esošajām modernajām ražotnēm, piemēram ieguldījums TEC-1 energobloka darbības nodrošināšanai kondensācijas režīmā, izbūvējot siltumtīklu siltumnesēja dzesēšanas sistēmu, kas ļaus izmantot TEC darbību balansēšanas jaudas izmantošanai arī vasarā, tādējādi stiprinot kopējo elektriskā tīkla stabilitāti. To plānots pabeigt 2025.gada pavasarī.
Tāpat plānots investēt lieljaudas stacionārās elektrisko akumulatoru bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS) izveidē ar 40 MW jaudu pie Rīgas HES, un arī tas stiprinās Baltijas energosistēmas tīkla stabilitāti, palielinoties ietekmei no mainīgajām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām.
"Latvenergo" jau šobrīd strādā pilnas konkurences tirgū Baltijā, bet uzlabojoties starpsavienojumiem, konkurence arvien pieaugs, tajā pašā laikā sniedzot arī jaunas eksporta iespējas, kuras uzņēmums centīsies izmantot, sacīja Čakste.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 209,362 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!