Granulu cenas atslābušas. Cik daudz straujā kāpuma laikā nopelnījuši ražotāji  (26)

Pirms šīs ziemas cenas granulām tik strauji nekāpa un iedzīvotāji tās iegādājās atbildīgāk un jau laicīgi, saka granulu tirgotāji. Kāda ir konkurence Latvijas granulu tirgū un kam, iegādājoties granulas, būtu jāpievērš uzmanība, lai, gribot sildīties lētāk, nepaliek bez siltuma vispār, jo nopirktas nekvalitatīvas granulas, "Delfi Bizness" stāsta granulu ražotāji.

Latvijā ir 16 sertificētie granulu ražotāji. Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs "Delfi Bizness" skaidro, ka granulu ražošanas un pašu granulu sertifikācija ir mehānisms, kas pārbauda un apliecina ražošanas procesu un pašu granulu atbilstību kvalitātes standartiem.

Viņš uzsver, ka atbilstība kvalitātes prasībām ir ļoti svarīga. "Ja, piemēram, jūs savā mājsaimniecībā apkurē izmantojat granulas, tad ļoti svarīga ir izmantojamo granulu kvalitāte. Ja granulas neatbilstu kvalitātes standartiem tad, visticamāk, jūsu apkures katls nefunkcionētu," saka Palejs.

Sertifikācija ir brīvprātīgs process par kura iziešanu lēmumu pieņem ražotājs. Savukārt pašu sertifikāciju veic speciāli sertifikācijas uzņēmumi. Sertificēti var būt ne tikai ražotāji, bet arī tirgotāji vai pakalpojumu sniedzēji.

Ja iedzīvotājam gadās nopirkt nekvalitatīvas granulas, tad ar sūdzību var vērsties "LATbio". Tas gan tikai tādā gadījumā, ja granulas ir iegādātas pie sertificēta ražotāja vai tirgotāja. "Tad "LATbio" ir instrumenti, lai šo problēmu risinātu," skaidro Palejs. Ja granulas ir pirktas no nesertificēta ražotāja vai tirgotāja, tad "LATbio" nespēj palīdzēt.

Palejs piebilst, ka 2022. gadā bija vērojams liels krāpniecības pieauguma vilnis – krāpnieki prasīja priekšapmaksu par granulām un, kad nauda samaksāta, tad tie "pazuda". "Būtu ļoti svarīgi informēt sabiedrību, lai izvairās maksāt priekšapmaksas nesertificētiem ražotājiem," viņš uzsver.

Jāatzīmē gan, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrā 2022. gadā un pērn nav vērsies neviens iedzīvotājs ar sūdzībām par granulām.

Granulu ražotājiem 2022. gads ir bijis ar daudz izaicinājumiem. "Tirgus situācija mainījās ļoti strauji un bija sarežģīti "turēties līdz"," saka Palejs. Galvenās grūtības sagādāja strauji augošās izejmateriāla cenas un turbulence tirgū.

Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā granulu cenas augušas par aptuveni 100-180%. Palejs gan uzsver, ka viņš nevar zināt visu tirgotāju cenas, bet kopumā cenu pieaugums bija saistīts ar panikas vilni tirgū, viņš skaidro. "Tie ražotāji un tirgotāji, kas centās noturēt zemāku cenu, nonāca situācijā, ka pie viņiem "saskrēja" ļoti daudz pircēju un izpirka visu ļoti īsā laikā. Tad sekoja neapmierinātības vilnis, kādēļ granulas beigušās pie konkrētā pārdevēja, un pārdevēji saskārās ar daudz negatīvismu," stāsta Palejs. Tas, savukārt, noveda pie nepieciešamības celt cenas tāpat kā citiem pārdevējiem.

Asociācijas vadītājs arī uzsver, ka Latvijā ražošana ir daudzkārt lielāka nekā vietējais patēriņš, tādēļ vietējiem patērētājiem granulas noteikti nepietrūks.

Iedzīvotājiem granulu kvalitāte, protams, ir svarīga, bet viņus maz interesē kāda kvalitātes sertifikāta esamība vai neesamība, uzskata kokapstrādes uzņēmuma SIA "Bitus Latvia" valdes loceklis Raitis Žaka.

"Klientu galvenokārt interesē granulu nemainīgā kvalitāte, ko cilvēks ir pats notestējis vai dzirdējis rekomendācijas no kaimiņiem, granulu katlu uzstādītājiem. Retumis apjautājas par pelnu saturu procentu, bet sertifikāta esamība tos maz interesē," saka Žaka.

Pašiem granulu ražotājiem un tirgotājiem kvalitātes sertifikāts ir svarīgs, ja uzņēmums piesaka savu dalību iepirkumu konkursos valsts un pašvaldības uzņēmumos, viņš paskaidro.

No "Bitus Latvia" vairāk nekā 90 miljonus eiro lielā gada apgrozījuma granulas veido pavisam mazu daļu. "Esam salīdzinoši mazs granulu ražotājs, ražojam tikai premium klases kokskaidu apkures granulas, kuru ražošanā kā izejvielu izmantojam tikai sauso skaidu, kas rodas kā blakus produkts citos mūsu uzņēmuma ražošanas procesos," stāsta Žaka.

Papildus skaidu uzņēmums neiepērk, jo tādējādi esot labāk iespējams kontrolēt kvalitāti. Tāpat granulu ražošana "Bitus Latvia" nav pamatražošana, bet ir veids, kā visefektīvāk izstrādāt koksnes pārstrādes blakusproduktus, nodrošinot pilnu ražošanas ciklu. "Attiecīgi, granulu pārdošanas apjoms mūsu kopējā apgrozījumā nepārsniedz 2%," stāsta Žaka. Lai gan no gada uz gadu ir novērotas minimālas svārstības, tomēr uzņēmuma granulu ražošanas apjomu proporcija ir gandrīz nemainīga.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, Latvijā esot granulu ražotājam, ir balansēt starp izejmateriālu un kurināmā pieejamību un to cenām ar pieprasījumu vietējā un eksporta tirgū, saka granulu ražotāja SIA "Scandbio Latvia" vadītājs Māris Ziediņš.

"Ja 2022. gadā vietējiem ražotājiem bija jāklausās neskaitāmi pārmetumi par to, ka viņi pamatā strādā eksportam, tad 2023. gadā, kad tirgus sadalījums tika jau laicīgi plānots, lielāku daļu no saražotā atstājot vietējā tirgū, vietējais klients ir pazudis," atzīst Ziediņš.

Viņš norāda, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā milzīgu ietekmi uz vietējo tirgu atstāja Krievijā un Baltkrievijā ražotās granulas, kuras bija ļoti lētas un veidoja nopietnu konkurenci. Stājoties spēkā sankcijām pret minētajām valstīm, lētās un bieži vien zemās kvalitātes granulas no tirgus pazuda.

"Diemžēl šobrīd ir vērojama tendence, ka "lētās" granulas atgriežas," novērojis Ziediņš. Viņš piebilst, ka šis ir jautājums valsts institūcijām, no kurienes ir šīs granulas un vai tās ir likumīgi atļautas mūsu valstī.

Tāpat, ražojot granulas, izaicinošas ir neskaitāmo sertifikāciju un direktīvu stingrās prasības, kuru izpilde bieži vien tiek atstāta granulu un citas biomasas ražotāju rokās.

Ziediņš atzīst – tā kā joprojām pastāv liela neskaidrība par granulu ražošanai nepieciešamo energoresursu un izejmateriāla pieejamību, tas rada lielu neskaidrību īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānošanā.

"Vietējā tirgū mūsu lielākais segments ir pašvaldības, kuras šobrīd izvēlas neslēgt ilgtermiņa līgumus, tas savukārt apgrūtina plānošanu," stāsta uzņēmuma vadītājs.

Eksportā uzņēmumā redz līdzīgas tendences, lielā neziņa kas notiks ar elektrības cenām, cik auksta būs ziema. Tāpat, pēc Ziediņa teiktā, mainīgā ģeopolitiskā situācija Eiropā piespiedusi daudzus no klientiem slēgt īstermiņa līgumus uz vienu apkures sezonu.

2022. gadā granulu cenas kāpušas ne tikai tādēļ, ka palielinājās ražošanas izmaksas, bet arī pašu pircēju izraisītās ažiotāžas dēļ, kas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

"Tas bija līdzīgi, kā savulaik Latvijā ar sāli, tualetes papīru un vēl kādām lietām – tika "palaistas pīles", ka nebūs pieejams, un visi skrēja pirkt," stāsta koksnes granulu ražotāja SIA "Kurzemes granulas" valdes priekšsēdētājs Māris Petrovskis.

Tomēr trauksmes zvani esot sākuši zvanīt jau 2021. gada beigās. Proti, iepriekš nozīmīgs koksnes granulu piegādātājs Latvijas tirgum bija Baltkrievija, bet 2021. gadā Eiropas Savienība pret šo valsti sāka ieviest sankcijas, tai skaitā tādas, kas skāra koksni un tās izstrādājumus. Granulu cenas un pieprasījums pēc tām esot sācis augt jau tad.

Saskaņā ar uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem gada laikā Latvijā vidēji nodedzinot ap 200 tūkstošiem tonnu granulu. To, cik no šī apjoma vēl pirms sankciju piemērošanas bija no Baltkrievijas, precīzi pateikt nevarot, jo statistikā par granulu importu no šīs valsts tiekot iekļautas arī tās, kas caur Latviju tiek vestas tikai tranzītā.

Tomēr Petrovskis uzskata, ka apjomi bijuši pietiekami lieli, un to varēja just vietējie ražotāji kopš brīža, kad sankcijas pret Baltkrieviju tika ieviestas.

Vadītājs nenoliedz, ka "Kurzemes granulas" savas cenas cēla, bet vienlaikus uzņēmums esot centies tās saglabāt zemākas nekā citiem ražotājiem, ieturot 200 līdz 250 eiro par tonnu starpību.

"Mūsu mērķis vienmēr ir bijis vietējā tirgus stiprināšana, atkarības samazināšana no Austrumu granulām," apgalvo Petrovskis.

"Kurzemes granulas" ir koksnes granulu ražošanas uzņēmums ar vietējo kapitālu, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā. Uzņēmuma ražotne darbojas no 2005. gada un šobrīd saražo līdz 70 000 tonnu granulu gadā, tai skaitā 50 000 tonnu Premium klases granulas un ap 20 000 tonnu augstas kvalitātes industriālās granulas. Granulas tiek ražotas tikai no vietējām izejvielām: 70-80% izejvielu ir tīras skujkoku zāģskaidas un ēveļskaidas no vietējās zāģētavas, bet 20-30% ir šķelda un dedzināmā jeb tehnoloģiskā malka.