FM: Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs pietuvojies Eiropas valstu vidējam rādītājam

Ziņojumā analizēts paveiktais darbs plānā definēto rīcības virzienu īstenošanā, vērtēta pasākumu izpilde saskaņā ar noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī sniegts kopējais novērtējums par ieguvumiem no ieviestajiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanā.

Plānā noteikto piecu rīcības virzienu ietvaros īstenoti 43 pasākumi, no kuriem lielākā daļa jeb 70% pasākumu ir izpildīti. Pārējo pasākumu izpilde tiks turpināta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam ietvaros.

Plāna īstenošanas periodā pieņemti vairāki normatīvo aktu grozījumi, piemēram, noteikts pienākums Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publicēšanu, optimizēti nodokļu kontroles un pārbaužu veidi, lai uzlabotu nodokļu kontroles un pārbaužu efektivitāti, kā arī noteikts pienākums sniegt informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros.

Tāpat ir noteikts pienākums sniegt informāciju par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma un noteikta divpakāpju parādu piedziņas kārtība – ieturēt 10% no ienākumiem, kas nepārsniedz minimālo algu, un 30%, 40% vai 75% apmērā, kas pārsniedz minimālo darba algu.

2022. gadā Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs (19,9%) ir pietuvojies Eiropas valstu vidējam rādītājam (17,3%), informē Finanšu ministrija.

Ministru kabinets arī apstiprinājis ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam.

Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā.

Ēnu ekonomikas galvenās komponentes ir ienākumu neuzrādīšana (peļņa), darbinieku skaita neuzrādīšana un aplokšņu algas. Tāpat arī procenti no ienākumiem, kas tiek maksāti, lai negodīgi kārtotu darījumus (kukuļošana), kā arī procenti no līguma summas, kas tiek maksāti, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus (korupcija).

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, kas ir strukturēti piecos rīcības virzienos:

- horizontālie pasākumi un nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšana;

- informācijas un datu apmaiņa;

- būvniecības nozares pasākumi;

- veselības nozares pasākumi;

- citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.

Tā kā nozīmīgu daļu ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nepieciešams strādāt efektīvāk un panākt aplokšņu algu apjoma samazinājumu par 25%, uzsver ministrijā.

Plānā ietvertie pasākumi paredz noteikt par primāro darba algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu un darba devējam informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Tāpat paredzēts ziņot par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos, kā arī veikt skaidras naudas plūsmas monitoringu un veicināt bezskaidras naudas norēķinus. Paredzēts turpināt diskusijas par netieša nodokļu aprēķina pieeju un rast risinājumu, kā parādniekus atgriezt legālajā darba tirgū, samazinot subjektu skaitu, kas darbojas ēnu ekonomikā.

Plānā ietvertie pasākumi paredz arī nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, e-rēķinu ieviešanu un datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs. Plānots uzlabot informācijas un datu apmaiņu, sabiedrības izglītošanu par ēnu ekonomikas negatīvajām sekām un riskiem tajā iesaistītajām personām.