Lidostas plāni, pārmaiņas VID un jauno vilcienu likstas: labākais no 'Delfi Bizness' šonedēļ

Sāksim ar pozitīvo. Valstij piederošā AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" šīs nedēļas sākumā atklāja savu jauno zīmolu un vizuālo identitāti, kā arī pastāstīja par vērienīgajiem attīstības plāniem. Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas cita starpā ietver arī attīstīt pilsētu pilsētā jeb RIX Airport City – uzbūvēt viesnīcu, biroju ēku, attīstīt kafejnīcas, loģistikas un citus objektus. Kopējās investīcijas šajā projektā RIX Rīgas lidostas vadītāja Laila Odiņa lēš 300 miljonu eiro apjomā. Tuvākajās nedēļās uzņēmums vērtēs investora-partnera pieteikumu pirmo projektu iedzīvināšanai. Laba savienojamība ar pilsētām Eiropā un citās valstīs noteikti ir ļoti liela Rīgas priekšrocība, piesaistot investorus un veicinot ekonomikas attīstību.

Turpinot ar potenciāli pozitīvo, jau drīzumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu tikt pie jaunas vadītājas, un pats dienests piedzīvot lielas pārmaiņas. Uz VID ģenerāldirektores amatu tiek virzīta vairākus gadus dienestā strādājusī Baiba Šmite-Roķe, kura šonedēļ Saeimas deputātus iepazīstināja ar savu vīziju. Starp viņas prioritātēm – veidot VID par organizācijum, kas vērsta uz klientu, kura konsultē un palīdz uzņēmējiem, nevis tos soda un skatās uz nagiem. "Uzņēmēji ir mūsu valsts naudas plūsmas asinsrite, un mums tiešām jādara viss, lai mēs viņus atbalstītu un sadarbība būtu viegli saprotama," Saeimas deputātiem teica Šmite-Roķe. Plānos ir būtiska dienesta reorganizācija, nodalot VID servisa pakalpojumus no VID Nodokļu un muitas policijas, finanšu ministrs Arvils Ašeradens šonedēļ no koalīcijas partneriem saņēma akceptu šiem plāniem. Cerams, šie plāni nepaliks tikai vārdos un uz papīra, bet tos izdosies īstenot arī dzīvē.

Šonedēļ arī kļuva zināms, ka ēnu ekonomikas ierobežošanai iecerēts daudz stingrāk kontrolēt iedzīvotāju iemaksas un izmaksas bankomātos, kā arī ierobežot skaidras naudas darījumus, piemēram, nosakot, ka prioritāte ir izmaksāt algas bezskaidrā naudā un veikt citus līdzīga veida pasākumus. Ēnu ekonomika ir ļoti liela problēma Latvijā – 2022. gadā tā saglabājusies 2021. gada līmenī un bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina ikgadējais Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. Taču vienlaikus, ņemot vērā, ka vairāki pētījumi arī uzrāda ļoti zemu iedzīvotāju morāli attiecībā par nodokļu nomaksu, es apšaubu, ka šādi pasākumi sniegs to sagaidāmo rezultātu. Tā teikt – turpināsim šaut pa zvirbuļiem.

Un šīs nedēļas bēdu stāsts pilnīgi noteikti piekrīt valstij piederošajam "Pasažieru vilcienam", kurš mainījis savu zīmolu pērnā gada nogalē uz "Vivi", iespējams, cerot, ka jauns zīmols un jauni vilcieni tam iedos jaunu elpu. Taču uzrāviena vietā esam saņēmuši krīzi pasažieru pārvadājumos pa dzelceļu. Teju ik dienu kopš pagājušā gada 15. decembra, kad sāka kursēt daži jaunie elektrovilcienu, medijos izskanējušas ziņas par tehniskām problēmām, attiecīgi tiek kavēti reisi un vilcienu pasažieriem nācies salt uz perona, gaidot, vai plānotais vilciens ieradīsies vai ne. Trešdienas vakarā par atkāpšanos paziņoja "Pasažieru vilciens" padome, ārpus kuras atbildības esot šīs krīzes risināšana un kurai, spriežot pēc paziņojuma, vainīgi ir visi citi. Tikmēr "Pasažieru vilciens" laiž jaunos elektrovilcienus pēc iespējas mazāk reisos un pēc labošanas tie atgriežoties trasē kopā ar "Škoda" inženieriem. Arī Igaunijā, kurā jaunie vilcieni sāka kursēt gandrīz pirms 10 gadiem, lai gan abas – gan Latvija, gan Igaunija vilcienu iepirkumu izsludināja 2009. gadā – sākotnēji bijušas ķibeles. Taču kopumā šajos gados, kopš jauno vilcienu iegādes, Igaunijas dzelzceļa pasažieru pārvadātājam izdevies palielināt ar šo transporta veidu pārvadāto pasažieru skaitu divas reizes.

Nobeigumā – kā tas biznesā pienākas – jādomā par iespējām pelnīt un ietaupīt. Šonedēļ bankas prezentēja savus aprēķinus par to, kā tās kalkulēs atbalstu kredītņēmējiem, un "Delfi Bizness" ir detalizēts izklāsts par to. Viss notiks automātiski, kredītņēmējam nekur nekas nebūs jāpiesaka vai jāaizpilda. Ņemot vērā pēdējā laika krāpnieku aktivitātes, bankas jau tagad brīdina nedot savus datus citiem, kuri uzdosies par VID vai banku. Savukārt tiem, kuri domā, kur šogad ieguldīt, noderēs trīs Baltijas ekspertu ieteikumi par to, kādām akcijām pievērst uzmanību.

Lai laba atpūta!

RIX Rīgas lidosta jau ir un arī nākotnē būs galvenais aviācijas centrs Baltijas reģionā, ir pārliecināta valsts AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Turklāt uzņēmuma attīstības stratēģija paredz, ka lidosta būs nozīmīgs aviācijas centrs Ziemeļeiropā, kā arī radīs uzņēmējdarbībai arvien pievilcīgāku vidi, īstenojot vērienīgu "Lidostas pilsētas" (RIX Airport City) teritorijas attīstību.

Lasīt vairāk

Jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lietotne visiem pamatpakalpojumiem, vienkāršāka komunikācija, dienesta digitālā transformācija. Šīs ir dažas no VID ģenerāldirektores amatam izvirzītās Baibas Šmites-Roķes prioritātēm, kuras viņa apņēmusies īstenot pēc apstiprināšanas amatā.

Lasīt vairāk

Nākotnē bankām būs pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par to, cik daudz skaidras naudas klienti ir izņēmuši vai iemaksājuši savos kontos, izmantojot bankomātus. Tāpat plānots samazināt skaidras naudas norēķinus tirdzniecībā, bet līdz 2025. gadam valsts vēlas rast konceptuālu pieeju universālā ienākumu deklarēšanas principa pakāpeniskai ieviešanai.

Lasīt vairāk

Gan Latvijā, gan Igaunijā iepirkumi par jaunu elektrovilcienu iegādi tika izsludināti 2009. gadā. Igaunijā tie sāka pārvadāt pasažierus jau 2013. gadā, bet Latvijā tas notika 15 gadus pēc pirmā konkursa izsludināšanas, turklāt ar lielām problēmām. Pie mums AS "Pasažieru vilciens" (zīmols "ViVi") jauno vilcienu reisus regulāri atceļ "tehnisku problēmu dēļ", turklāt visi uz Latviju atgādātie vilcieni vēl nemaz nevar sākt kursēt.

Lasīt vairāk

Pērn Baltijas akciju tirgus indekss "OMX Baltic Benchmark GI" pieauga tikai par 4,19%. Tas, salīdzinot ar ASV akciju indeksiem, kuri pietuvojās jauniem rekordiem, ir vājš rezultāts. Tomēr, ja paskatās uz atsevišķām akcijām, nevarētu teikt, ka arī šeit, pašu mājās, nav bijis peļņas iespēju. Lai saprastu, kur šogad ieguldīt, "Delfi Bizness" aptaujāja ekspertus, kuri pārstāv visas trīs Baltijas valstis.

Lasīt vairāk

Šobrīd gatavošanās kredītņēmēju atbalsta izmaksai norit, kā cerēts, tomēr, gaidot atbalsta summu kontā, jārēķinās, ka ikviena kredītņēmēja situācija ir individuāla. Atbalstu un to apmēru var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, savlaicīgi veikti maksājumi, piemērotā procentu likme un citi.

Lasīt vairāk