Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) rosinājis dienesta pārbaudē "Latvijas Pasta" valdes rīcību, organizējot balli ar augstajām izmaksām.
"Darbinieku pasākumi ir vajadzīgi, bet to izmaksām jābūt salāgotām ar uzņēmuma finansiālajām iespējām. Šādas izšķērdības nav pieļaujamas - īpaši apstākļos, kad pasts bez izvērtējuma un konsultācijām grasījās slēgt nodaļas un atlaist darbiniekus," norādīja ministrs.
Sabiedrības uzmanībā nokļuvusī balle notiks sestdien, 3. februārī, un tajā tiks apbalvoti konkursa "Mans pastnieks 2023" uzvarētāji. Tāpat tiks godināti labākie kurjeri, klientu atbalsta speciāilsti un sūtījumu apstrādes operatori.
Galvenais pasākuma mērķis ir godināt labākos darbiniekus klātienē un pateikties par ieguldīto darbu, skaidro uzņēmums.
"Ja iepriekšējos gadus labāko darbinieku godināšana notika šaurākā lokā, tad šogad tika ņemti vērā darbinieku pērnā gada ierosinājumi rīkot sveikšanas ceremoniju plašākā sastāvā, tādējādi pasākums, kurā piedalīsies 832 darbinieku no visas Latvijas, tiek organizēts pirmo reizi 16 gadu laikā," norāda uzņēmumā, piebilstot, ka pasākums ir nozīmīgs visiem tā darbiniekiem.
Ikviens no 832 darbiniekiem, kas pieteicis savu dalību pasākumā, to atbalsta ar līdzmaksājumu.
Kā aģentūrai LETA skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare, pasākuma tāme ir 145 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un, viņasprāt, izmaksas ir atbilstošas svinīgam pasākumam bez pārspīlējumiem. Galvenās izmaksas veidojot telpu īre, koncerta programma, tehniskais nodrošinājums un ēdināšanas pakalpojumi.
"Izmaksās nav ne uguņošanas, ne alkohols, ne citi tamlīdzīgi elementi. Tādējādi es noraidu jebkurus pārmetumus par šī pasākuma pārspīlēto dārdzību vai nelietderību," sacīja Krauze-Čebotare.
Konkurss nenotiek pirmo gadu un tā organizēšanu vienmēr ir atbalstījusi Satiksmes ministrija, skaidro "Latvijas Pasts".
Kā 30. janvārī intervijā "Latvijas Radio" pauda Krauze-Čebotare, VAS "Latvijas pasts" finansiālā situācija šobrīd ir ārkārtīgi smaga. Savukārt 1. februārī vēstīts, ka 1. februārī apstādināts plāns saistībā ar "Latvijas Pasts" nodaļu slēgšanu.
Iepriekš uzņēmuma valdes priekšsēdētāja stāstīja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.
Tāpat Krauze-Čebotare norādīja, ka "Latvijas pasts" nav valsts iestāde, bet ir valstij piederoša kompānija, tādējādi tai nav jānodrošina sociālās funkcijas, bet ir jāstrādā ar peļņu vai arī bez zaudējumiem.
"Nav iespējams samazināt pamatlīdzekļu skaitu vai darbinieku skaitu proporcionāli tam, kā krītas abonētās preses un vēstuļu skaits. Līdz ar to šobrīd "Latvijas pasts" ir nonācis finansiāli smagā situācijā, jo faktiski, nepārveidojot nodaļas un saglabājot fiziskās nodaļas, "Latvijas pasts" strādās ar zaudējumiem, kas nozīmēs, ka mums būs jāiet pie Latvijas valsts un valdības un jāprasa papildu finansējums," teica Krauze-Čebotare.
Viņa gan arī atzīmēja, ka šobrīd būtu pārāk skaļi teikt, ka "Latvijas pasts" būtu maksātnespējas priekšā, taču, ja situācija netiks risināta, tas būs 2-3 gadu jautājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
