Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.
Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.
"Tā ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēle, tātad vai izmantot likumā doto izņēmumu un neievērot likuma regulējumu, vai, protams, viņš var izšķirties arī piemērot [visus izslēgšanas nosacījumus]," raidījumam skaidro IUB vadītājs Artis Lapiņš.
Latvijas valdība gan pieļāva, ka vairākus mēnešus pēc Eiropas lēmuma Krieviju ievietot ārzonu sarakstā "Latvijas gāze" vēl iepirkumos varēja piedalīties. Lai ārzonas statuss Latvijā stātos spēkā, Latvijai vajadzēja Krieviju ierakstīt arī savos Ministru kabineta noteikumos. Tas prasīja četrus ar pusi mēnešus. Šajā laikā "Gazprom" daļēji piederošā "Latvijas gāze" paspēja uzvarēt vēl vairākos iepirkumos aptuveni pusotra miljona eiro, uzsver raidījums.
Finanšu ministrija gan raidījumam uzsvērusi, ka Latvija esot rīkojusies salīdzinoši ātri, jo parasti vietējais saraksts tiekot atjaunots tikai gada beigās. Procesu paildzinājis tas, ka Finanšu ministrija lēma līdz ar Krievijas iekļaušanu sarakstā mainīt kārtību, kā Latvija sarakstu no Eiropas pārņem.
Turpmāk tas notiks automātiski.
Jau ziņots, ka AS "Latvijas gāze" valde sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci šā gada 22. februārī pulksten 10 Vagonu ielā 20, Rīgā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".
Ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums par "Latvijas gāzes" statūtiem jaunā redakcijā un par centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā iegrāmatot uzņēmuma akcijas, izvēli.
Tāpat darba kārtībā iekļautas padomes vēlēšanas un atlīdzības noteikšana padomei, kā arī revīzijas komitejas vēlēšanas un atlīdzības noteikšana revīzijas komitejai.
"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).
Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022. gadā bija 702,604 miljoni eiro, kas ir par 32,5% vairāk nekā 2021. gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 40,824 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!