VAS "Latvijas Pasts" padomes locekļi – padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs – paziņojuši par atkāpšanos, jo "sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa – nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību", liecina trešdien no rīta izplatīts paziņojums.
"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī "Latvijas Pastu", tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt "Latvijas Pasta" izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus," teikts paziņojumā.
- 2022. gada "Delfi Bizness" intervija ar Raimondu Dūdu lasāma šeit "Padomes priekšsēdētājs: 'Latvijas Pastu' jau tuvākajos gados gaida lielas pārmaiņas"
Stratēģijas projekta izstrādes procesā bijuši iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bijuši informēti par "Latvijas Pasta" tīkla reorganizāciju.
Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams esot komunikācijas veids, stils un kanāli, "ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos". "Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums – skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi," uzsver aizejošā padome.
"Nākot no biznesa vides un pieņemot izaicinājumu kļūt par "Latvijas Pasta" padomes locekļiem, redzējām iespēju attīstīt un veidot to par mūsdienīgu un veiksmīgu uzņēmumu, kas spēj dot pienesumu Latvijas ekonomikai. Bija skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo visi pārmaiņu procesi sastopas ar pretestību," pausts paziņojumā.
Tāpat arī norādīts, ka sabiedriskajā telpā daudz tiek diskutēts par Latvijas tautsaimniecības atpalicību no citām Baltijas valstīm, par zemo Latvijas darba ražīgumu un produktivitāti. "Lai sasniegtu rezultātu, ir jāmainās un jāpilnveidojas katram, arī "Latvijas Pastam" un sabiedrībai kopumā. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Pasta nodaļu, kurās ir ļoti neliels klientu apmeklējums, transformācija un pasta pakalpojuma nodrošināšana racionālā veidā vistiešākā mērā ir solis, lai mazinātu Latvijas tautsaimniecības atpalicību," uzsver padomes locekļi.
"Ja politiskā skatuve ir būtiskāka un nav drosmes realizēt nepopulārus, bet uzņēmuma nākotnei un Latvijas ekonomikai būtiskus lēmumus, tad neredzam iespēju turpināt pildīt savus "Latvijas Pasta" padomes locekļu pienākumus," viņi rezumē.
Aizejošā padome akcentē, ka atstāj "Latvijas Pastu" "ar radītu labu pamatu turpmākai attīstībai – kopš uzsākām darbu padomē, uzņēmums pat ļoti sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sācis strādāt ar peļņu".
Esot izskaustas "iepriekšējās vadības laikā radītas nopietnas izsaimniekošanas shēmas, par kurām esam informējuši arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Izveidota spēcīga valdes un vadības komanda, radīts ilgtspējīgs un konkurētspējīgs stratēģijas projekts. Ir radīti visi priekšnosacījumi, lai "Latvijas Pasts" varētu kļūt par līderi kvalitatīvu iekšzemes un pārrobežu pasta un loģistikas pakalpojumu jomā Baltijas valstīs".
VAS "Latvijas Pasts" padomes paziņojums par amatu atstāšanu ir iesniegts Satiksmes ministrijai.
Kā ziņots, VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Vienlaikus, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare noraidījusi pārmetumus par darbinieku balles pārspīlēto dārdzību vai nelietderību.
Komentējot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) nesenos izteikumus par pasākuma "nepieļaujamu izšķērdību", Krauze-Čebotare aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā pieprasījuma kritumu pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, uzņēmuma darbībai 2024. gads būs izaicinošs, taču arī šajos apstākļos, viņasprāt, ir svarīgi pateikt paldies pasta darbiniekiem par viņu darbu un sasniegtajiem rezultātiem.
Viņa norādīja, ka iepriekšējos gadus labāko darbinieku godināšana notika šaurākā lokā, bet vadība ir ņēmusi vērā darbinieku pērnā gada ierosinājumu sveikšanas ceremoniju organizēt visas komandas lokā.
Krauze-Čebotare sacīja, ka pasākuma tāme ir 145 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un, viņasprāt, izmaksas ir atbilstošas svinīgam pasākumam bez pārspīlējumiem. Galvenās izmaksas veidojot telpu īre, koncerta programma, tehniskais nodrošinājums un ēdināšanas pakalpojumi.
"Izmaksās nav ne uguņošanas, ne alkohols, ne citi tamlīdzīgi elementi. Tādējādi es noraidu jebkurus pārmetumus par šī pasākuma pārspīlēto dārdzību vai nelietderību," sacīja Krauze-Čebotare.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
