Pēdējie notikumi VAS "Latvijas pasts" ir saistīti ar Satiksmes ministrijas neizpildītu mājasdarbu, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Viņš skaidroja, ka "Latvijas pasta" gadījumā problēmu cēlonis ir saistīts ar to, ka Satiksmes ministrija nav īsti izdarījusi mājasdarbu attiecībā uz kompānijas stratēģisko mērķu definēšanu, nosakot uzņēmuma lomu tautsaimniecībā.
Tostarp Grafs atzīmēja, ka ir tā saucamās akcionāra jeb īpašnieka gaidas, sagaidot konkrētu mērķu izpildi, piemēram, vai nu konkrēta pakalpojuma nodrošināšanu, vai ļoti strauju izaugsmi, vai iziešanu eksporta tirgos.
"Satiksmes ministrija šīs gaidas nav nodefinējusi. Līdz ar to tas ir tāds neskaidrais mandāts," teica Grafs, piebilstot, ka uzņēmumam nav skaidri noteikts, kā virzīties uz priekšu, un tāpēc arī rodas šī "sadursme".
Jau vēstīts, ka trešdien, 7. februārī, "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos.
"Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.
"Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums - skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi," uzsvērts paziņojumā.
Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sacīja, ka pēdējo dienu laikā Satiksmes ministrija ir saņēmusi informāciju par vairākām "Latvijas pasta" administratīvo izdevumu pozīcijām, kuras ir padziļināti vērtētas.
"Viena no šādām pozīcijām bija "Latvijas pasta" padomes priekšsēdētāja mācību komandējumi pagājušā gada nogalē vairāk nekā 25 000 eiro apmērā," norādīja ministrs. Tostarp Briškens atzīmēja, ka, piemēram, Carnikavas pasta nodaļas zaudējumi 2023. gadā bija 12 000-14 000 eiro apmērā. "Tātad divas šādas Carnikavas pasta nodaļas būtu iespējams saglabāt, ja padomes priekšsēdētājs nedotos mācību braucienos," piebilda ministrs.
Tāpat viņš atgādināja par "Latvijas pasta" darbinieku pasākuma izmaksām, kura tāme bija vairāk nekā 180 000 eiro apmērā. "Mēs atbalstām šāda veida darbinieku pasākumus, bet neatbalstām šāda veida ekstravagantas izmaksas," uzsvēra Briškens.
Vienlaikus Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe žurnālistiem minēja, ka redzējums, kāds valdīja "Latvijas pasta" padomē, bija būtiski atšķirīgs no tā, kāds ir ministrijai, līdz ar to tālāku sadarbību ministrija nesaskatīja. Tāpat viņa sacīja, ja "Latvijas pasta" padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā.
Vēstīts arī, ka "Latvijas pasts" nolēma apturēt pasta nodaļu reorganizācijas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām.
Kompānijā skaidroja, ka pēc "Latvijas pasta" un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm - pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.
Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.
"Latvijas pasta" apgrozījums 2022. gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021. gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
